Audio stāsti:
Māksla un krīze
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā sešu audiostāstu sēriju par izolāciju, laiku, telpu un ceļu uz ierasto.
Atskatoties pēdējā gadsimta pasaules vēsturē, redzam, kā dažāda rakstura un izcelsmes krīzes teju vai nepārtraukti sašūpo sabiedrības ierasto gaitu. Tās izaicina mūs arvien jaunos un radošos veidos atkal rast ceļu uz “normālo”. Lai arī kā tiktu definēts pamatstāvoklis ārpus šādiem satricinājumiem, ceļu uz to, šķiet, meklējam dažādi — katrs savā laikā, ritmā un veidā.
Šobrīd, kad vēl nevaram definēt, kādā COVID-19 izraisītās krīzes posmā atrodamies un kādā virzienā ir jāsper pirmie soļi ceļā uz ierasto, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā atskatīties uz dažiem vēstures pieturpunktiem un iepazīt sešu mākslinieku attiecības ar tobrīd notiekošo caur viņu mākslas darbiem.
Izejot cauri 20. gadsimta sākuma nemieriem, tuberkulozes izplatības uzliesmojumiem un padomju varai, mēs nonākam pie pēdējās, mums visiem atmiņā palikušās 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes. Mākslas zinātnieka Eduarda Dorofejeva tekstos saskaramies ar dažāda veida izolāciju, attiecībām ar laiku un telpu, kā arī mākslas vērotāja mijiedarbību ar attēloto.
Mēs sastopamies ar mākslas fenomenu, kad gleznas, kas tapušas balstoties uz mūžīgām un lielām tēmām, dramatiskos laikos kļūst zīmīgas, aktuālas un pat pravietiskas. Laikā, kad uzdodam sev fundamentālus jautājumus, mākslas darbi, kuros ir gan mīlestība, gan smeldze, gan griba un ticība, spēks un vājums, palīdz atrast mierinājumu vai pat dažas atbildes.
Sigismunds Vidbergs (Revolūcija. No cikla "Erotika", 1925):
Aleksandra Beļcova ("Vansa", 1929—1931):
Georgs Šenbergs ("Jaunība", 1950—1970):
Auseklis Baušķenieks ("Pašportrets aiz stikla", 1986):
Imants Lancmanis ("Klusā daba", 1969):
Ieva Iltnere ("Nedēļas nogale", 2008):