Ieva Balode. Baiļu cilpa
No 2022. gada 30. aprīļa līdz 12. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma Ievas Balodes personālizstāde “Baiļu cilpa”.
Ievas Balodes izstāde reflektē par baiļu tēmu sabiedrībā, kas kļuvusi īpaši aktuāla pēdējo divu pandēmijas gadu laikā un Ukrainā notiekošā kara šausmu kontekstā. Bailes no nezināmā, bailes no tumsas, bailes no nāves kopš cilvēces pirmsākumiem ir bijis gan kā galvenais virzītājspēks, gan klupšanas akmens. Tas ir instinktīvs spēks, kas licis cilvēcei vienoties kopienās, meklējot drošību un patvērumu no tumsā glūnošajām briesmām. Bailes no nāves ir veicinājušas civilizācijām celt tempļus un veltīt vairāku cilvēku dzīves, gatavojoties pēcnāves dzīvei.
Arī analogā fotogrāfija un kino medijs, kurus izmanto māksliniece, sevī ietver šīs pašas bailes – bailes pazaudēt un aizmirst reiz notikušo vai reiz dzīvojošo. Tā ir tieksme padarīt pasauli nemirstīgu, tieksme iesaldēt laiku mūžības kapsulā, kas caur kameras lēcu atstāj mirkļa nospiedumu uz gaismas jūtīgās filmas virsmas. Gaisma šeit kalpo kā pieraksts uz filmas virsmas, kas, kliedējot tumsu kameras ķermenī, caur lēcas stikliem pieraksta notiekošo līdzīgi kā to dara cilvēka acs.
Izstādē “Baiļu cipa” skatāma vairāku projektoru un fotoķīmisku attēlu instalācija, kuru mehāniskā daba mijiedarbībā ar telpas arhitektūru rada viegli trauksmainu sajūtu. Ekspozīcija sniedz iespēju apmeklētājiem iepazīties ar fotoķīmisko kino filmu kā kinētisku objektu, kas kopā ar vairākiem citiem analogajiem projektoriem izgaismo muzeja zāli citā gaismā.
Par mākslinieci
Ieva Balode ir māksliniece un analogā kino aktīviste, kas strādā ar analogo filmu un attēlu. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Viņas interese analogajā medijā slēpjas tā attiecībās ar dabu, atmiņu un cilvēka uztveri. Autores darbi ir tikuši izstādīti mākslas galerijās “Platform” Minhenē (2020), “Den Frie” Kopenhāgenā (2019), “Villa Vassilieff” Parīzē (2018), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2018–2020), Latvijas Fotogrāfijas muzejā (2018), LMC Ofisa galerijā Rīgā (2016), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (2018), “Бükü” Leipcigā (2016), 1. Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (2018), Rīgas Fotomēnesī, kā arī starptautiskos kino festivālos: Harkat 16mm kino festivāls (Indija, 2021), 65. Oberhauzenes Starptautiskais īsfilmu festivāls (Vācija, 2019), “KRAAK” (Beļģija, 2019), “Luminous Void” (Īrija, 2018–2019), “MIEFF” (Krievija, 2018), “Riga IFF” (Latvija, 2017–2021), “EKF Process” (Latvija, 2017–2021), “Kinoskop” (Serbija, 2017–2019), “TIFF Wavelength” sērijā (Kanāda, 2017), “Zabroffka” (Polija, 2013), “Oslo Screen Festival” (Norvēģija, 2012) u.c.
Kā kino aktīviste Ieva Balode ir “Baltic Analog Lab” dibinātāja – mākslinieku kolektīva, kas nodrošina telpu un platformu analogā kino ražošanai, pētniecībai un izglītībai. Kopš 2017. gada viņa ir arī Rīgā notiekošā eksperimentālā kino festivāla “Process” direktore.