2022. gada otrajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Daiga Grantiņa, Kristīne Krauze-Slucka, Elza Sīle un Atis Jākobsons 2022. gada otrajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Daiga Grantiņa, Kristīne Krauze-Slucka, Elza Sīle un Atis Jākobsons
19.07.2022.

2022. gada otrajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Daiga Grantiņa, Kristīne Krauze-Slucka, Elza Sīle un Atis Jākobsons

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir izvirzījusi četrus nominantus:

Daigu Grantiņu

par personālizstādi “Lauka telpa” Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (07.05.–31.07.2022.).

1_dgrantina_lauka-telpa_foto-toan-vu-huu.jpg
Daiga Grantiņa. Personālizstāde “Lauka telpa” Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (07.05.–31.07.2022.). Foto: Toan Vu-Huu

Nominācijas pamatojums: “Daigas Grantiņas skulptūru ažūrie silueti paveras skatītāja acīm cits caur citu, kadrējot arī telpas opulento arhitektūru. Izstāde atklāj laikmetīgo tēlniecību kā pilnīgi caurspīdīgu procesu – darbu tehniskajā izpildījumā nav pārāk daudz amatniecisku noslēpumu. Toties tas lieliski izrāda ciešo saiti starp mākslinieka iztēli (sākot no izstādei pievienotajām skiču reprodukcijām), unikālo redzējumu un nemierīgu roku darbu DIY estētikā,” izvēli skaidro mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

“Uzskatu, ka nomināciju pamato Daigas Grantiņas spēja izveidot fiziski atsaucīgu, tehniski nevainojumu un imersīvu pieredzi, kurā būtiska ir ne tikai tēlniecības darbu radītā trīsdimensionālā pieredze, bet arī to spēja psiholoģiski absorbēt skatītāju pieredzi,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

“Izstāde turpinās skaņdarbā, ko katrs var paņemt līdzi un izdejot savā drošajā telpā. (..) Tas maģiskais, kas piemīt šai ilgi gatavotajai izstādei, – intīma pieredzēšanas telpa, ko rada mākslinieces delikātie mirkļa tēli gaistošā formveidē, kas lieliski spēlējas ar Rīgas biržas telpām. Atsevišķu objektu pārradīšanas fakts arī nepaliek fona melodijās, pieredzot mākslas darbu kustībā pašu par sevi un neatkarīgu no mākslinieka, jo neparedz pabeigtu formu, galarezultātu,” papildina kuratore, LMA prorektore studiju darbā Antra Priede.

Kristīni Krauzi-Slucku

par izstādi “Pagātnes piespiedu kustības” izstāžu telpā “Tu jau zini kur” (20.04.–01.05.2022.).

11_kkrauze-slucka_pagatnes-piespiedu-kustibas.jpg

Kristīne Krauze-Slucka. Izstāde “Pagātnes piespiedu kustības” izstāžu telpā “Tu jau zini kur” (20.04.–01.05.2022.). Foto: Kristīne Krauze-Slucka

Nominācijas pamatojums: “Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Pagātnes piespiedu kustības” ir viena no spēcīgākajām šībrīža mākslas reakcijām uz šausminošo Krievijas iebrukumu Ukrainā un karadarbību, kas noris jau bezgalīgi daudz dienu. Lielformāta telpiskas skulptūras, kas veidotas no tumša vatelīna auduma, ko izmanto militārajās uniformās un ar kuru māksliniece performatīvi iedarbojusies, to plēšot, mēģinot pārraut uz pusēm, spēcīgi atgādina, ka “atgriešanās normalitātē” ir neiespējama arī mākslas pasaulē. Krauzei-Sluckai izdodas ar abstraktas formas palīdzību radīt intensīvas traumas klātbūtnes sajūtu, kuru pastiprina Kaspara Jaudzema veidotais skaņu celiņš. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieces spēja ar pārmērīgu mērogu un audumu smagumu panākt tukšuma, bezpalīdzības un izmisuma sajūtu, ko ir fiziski grūti aprakstīt un vēl grūtāk radīt,” vērtē LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Elzu Sīli

par personālizstādi “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (03.06.–14.08.2022.).

29_esile_bi-dza.JPG
Elza Sīle. Personālizstāde “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (03.06.–14.08.2022.). Foto: Ansis Starks

Nominācijas pamatojums: “Izstādē pārsteidz veids, kā māksliniece strādā ar glezniecības medija būtību un tā robežu pētniecību un izplešanu, piešķirot tiem gluži vai skulpturālu raksturu. Lai arī glezniecības kontekstā šī robežu paplašināšana nav nekas jauns, tomēr, apskatot mākslinieces darbus, nerimstoši gribas sev atgādināt jautājumus, kas glezniecību vispār padara par glezniecību un vai vispār iespējams jebkuram medijam piešķirt kādu konkrētu nosaukumu, un vai tas maz ir nepieciešams? Elzas izkoptā zīmju sistēma atgādina topogrāfiskas kartes, būvlaukumus, galda spēļu laukumus vai miniatūras skatuves, kuru notikumus ir teju neiespējami atkodēt, bet ātri vien top skaidrs, ka tas nemaz nav jādara. Par šo nerimstošo mākslas piedzīvojumu un brīvību arī nominācija,” uzskata mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule.

Ati Jākobsonu

par personālizstādi Padures muižā (06.06.–31.07.2022.).

31_ajakobsons_padures-muiza.JPG
Atis Jākobsons. Personālizstāde Padures muižā (06.06.–31.07.2022.). Publicitātes foto

Nominācijas pamatojums: “Pingpongā starp ātru un lēna dzīves rituma meklējumiem, Ata Jākobsona personālizstāde aizved trešā ceļa meklējumos, kas varbūt šķiet atrauti no ikdienas dzīves reālijām. Taču man liek uzdot pavisam apbružātu jautājumu – vai viena no mākslas unikālajām pieredzēšanas manifestācijām nav patvēruma un mierinājuma atrašana? Un mākslinieks arī to nemaz neslēpj aiz pārmērīgi uzpūstām kontekstuālajām struktūrām un ierobežotiem skatīšanās fokusiem, aicinot šo izstādi izjust no tā, ko mākslinieks ir radījis, dzīvošanu un radīšanu no tā, kas ir, nevis no tā, kā trūkst vai nemaz tur nav. Un katrs portretējamais subjekts, vai tā būtu tulpe vai skatītājam nezināms vīrietis vai būtne, mainās savstarpēji savā objektivitātē, nojaucot robežas starp atspīdumu uz sārtās tulpes zieda kausa vai asiņu tecējuma no deguna. Jo tas viss ir viens, kā gaismas cauraustā plūsma caur auduma vieglo viļņošanos logā,” stāsta mākslas zinātniece Antra Priede.

“Ata Jākobsona jaunā personālizstāde apkopo pēdējos gados tapušos figurālos darbus, kuros viņš, paša vārdiem runājot, tiecies attēlot “pārlaicīgu pārdzīvojumu”. Šis šķietami pretrunīgais jēdziens (jo vai tad ikviens pārdzīvojums nav laicisks un pārejošs?) atbalso Šarla Bodlēra ideju par skaistumu kā mūžības un acumirkļa sajaukumu un liecina par Jākobsona nevēlēšanos spēlēt pēc laikmetīgās mākslas pasaules noteikumiem. Skaistums ir māksliniekam būtiskais kritērijs gan sižetu un modeļu atlasē, gan darbu izpildījumā, un tas piešķir viņa glezniecībai provokatīva nesavlaicīguma niansi, ko var interpretēt kā tieksmi pēc pārlaicīguma. Šo tieksmi apliecina arī darbu ikonogrāfiskā stilistika, kuru veiksmīgi nolīdzsvaro melanholiskais erotisms. (..) Uzskatu, ka izstāde pelnījusi nomināciju gan kā darbu kopums, gan kā performatīvs notikums, par kura dalībniekiem Padurē kļuvis ne tikai pats mākslinieks ar saviem suņiem un paša audzētiem ziediem, bet arī ikviens muižas apmeklētājs,” piebilst filozofs Igors Gubenko.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 6 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Reiņa Lismaņa izstāde “Arrangements” (Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros) galerijā “LOOK” (14.05.–04.06.2022.);
  • Elīnas Semanes personālizstāde “Mic drop” (Rīgas Fotomēneša 2022 ietvaros) mākslas centrā “Masa” (23.05.–22.06.2022.).

Eksperti 2021.–2022. gadā

Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas 2023 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē www.purvisabalva.lv/lv/ekspertu-nominacijas ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

Purvīša balva

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.