2022. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Alnis Stakle, Līga Spunde un Preiļu konceptuālisti 2022. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Alnis Stakle, Līga Spunde un Preiļu konceptuālisti
13.04.2022.

2022. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Alnis Stakle, Līga Spunde un Preiļu konceptuālisti

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs nominantus:

Alni Stakli

par izstādi “Liegā apokalipse” Fotogrāfijas muzejā (11.02.–01.05.2022.).

Alnis Stakle. Izstāde “Liegā apokalipse” Fotogrāfijas muzejā (11.02.–01.05.2022.). Foto: Rūta Kalmuka
Alnis Stakle. Izstāde “Liegā apokalipse” Fotogrāfijas muzejā (11.02.–01.05.2022.). Foto: Rūta Kalmuka

Nominācijas pamatojums: “Alnis Stakle sablīvējis gatavus attēlus izstādē, kas kaitina – ar pretenziju “pateikt visu par visu pasauli”, ar barokālajiem formātiem un kompozīcijām, ar izaicinājumu skatītājam – sasprindzināt atmiņu un censties atrast sakarības šajā rēbusā. Sasprindzinājums noved pie vilšanās, ka līdzās viegli atminamiem attēliem ir tādi, par kuru izcelsmi skatītājam nav ne jausmas, un ka to daudzums ir nomācošs. Aizkaitinājums, sasprindzinājums un vilšanās kā precīza skatītāja – attēlu patērētāja – ikdienas pieredzes metafora,” vērtē mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Līgu Spundi

par digitālo instalāciju “Epizodes par nezināšanu, kā būs” tiešsaistes projekta “Struktūra, kas paredzēta mainīgiem apstākļiem” ietvaros (https://notknowinghowitwillbe.cargo.site/).

lspunde_epizodes-par-nezinasanu.jpg
Līga Spunde. Digitālā instalācija “Epizodes par nezināšanu, kā būs” tiešsaistes projekta “Struktūra, kas paredzēta mainīgiem apstākļiem” ietvaros. 2022. Foto: Līga Spunde

Nominācijas pamatojums: “Līgas Spundes digitālās instalācijas pamatā ir pieci varoņi, no kuriem katrs reprezentē kādu konkrētu personības iezīmi vai nodarbošanos – piedzīvojumu kārs optimists, noguris pesimists, datu analītiķis, ezotēriķis un mākslinieks. Katrs no šiem tēliem ir pārņēmis tiešsaistes platformu ar sev stereotipiski raksturīgiem atribūtiem (memes, YouTube linki, digitāli radīti priekšmeti) un tekstuālām pārdomām, kas tapušas sadarbībā ar teātra režisoru Klāvu Melli.

Uzskatu, ka nomināciju pamato Līgas Spundes spēja spilgti atainot to, kā mūsu iepriekš pieņemtie priekšstati un aizspriedumi par kādu cilvēku grupu var novest pie ļoti negatīviem un virspusīgiem uzskatiem, kā arī par mākslinieces prasmi parādīt to, cik maldīgas iespējamas 21. gadsimta informācijas apmaiņas formas internetā. Tas viss īstenots saistošā un ilgtspējīgā digitālā formātā neierobežotai auditorijai, ko var nemitīgi papildināt,” izvēli skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Preiļu konceptuālistus

par darbu izstādē “ES_TEXT” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, īpaši izceļot Arta Ostupa objektu “Mūsdienu dzejas robežas” (2022) (05.02.–01.05.2022.).

preilu-konceptualisti_aostups.jpg

Preiļu konceptuālistu darbu grupa un Arta Ostupa objekts “Mūsdienu dzejas robežas” (2022) izstādē “ES_TEXT” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (05.02.–01.05.2022.). Foto: Valdis Ošiņš

Nominācijas pamatojums: “Preiļu konceptuālistu darbi beidzot nonākuši nacionālas nozīmes institūcijā, kur tie asprātīgi levitē kaut kur starp dzeju un vizuālo mākslu, tekstam pārtopot par vizuālām zīmēm un otrādi. Te svarīgāks par gala rezultātu ir performatīvs radīšanas process, kura vizuālais ietērps kļūst par neatņemamu tā sastāvdaļu. Tekstu apropriācija, institucionālā kritika, humors, kas īstenoti visdažādākajās formās, kuras apspēlē valodu – “Grāmata–ķieģelis”, “P” ar garumzīmi, emodži pasaule un citi. Varbūt, ka tieši kombinācijā ar vizuālu formu ir iespēja pateikt kaut ko, kas nav tikai rakstītajam vārdam pa spēkam.

Ielaužoties vizuālās mākslas lauciņā, dzejnieki izaicina mūs paplašināt interpretācijas ietvarus, izjautā mūsu ierastos redzes un lasīšanas paradumus, kā arī apliecina, ka vienlīdz būtiska te ir dzejas vizuālā forma. Un, protams, jautrība,” uzskata mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule.

“Attīstot mītu par Preiļiem kā alfabēta dzimteni, dzejnieks, kritiķis un teorētiķis Artis Ostups ir radījis savdabīgu “neburtu” – garo P. Darbs piesaista gan ar blīvu semantisku saturu, kas panākts ar minimāliem formāliem līdzekļiem, gan ar metafizisku vērienu, ko tas piešķir Preiļu konceptuālisma ironiskajai poētikai. Radot lokālā mēroga lingvistisku apvērsumu, objekts vienlaikus pauž valodas paplašināšanas utopiskus centienus un iemieso neiespējamību (burtu nevar izrunāt), kurā šie centieni sagaidāmi sasniedz savu neveiksmi. Mākslas vēstures kontekstā darbs ir skatāms kā konceptuālisma parazītiska intervence romantisma projektā, kura mērķis ir izteikt neizsakāmo. Zīmīgi, ka darbā iekodētais traģiskais elements (galīgas būtnes, kas ir cilvēks, nespēja izteikt bezgalīgo) kara apstākļos ieguvis jaunu skanējumu: tā ir atzīšanās mūsu nespējā uztvert un pārstrādāt kara nežēlību ainas, izmantojot mums pieejamos semiotiskos resursus,” papildina filozofs Igors Gubenko.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 6 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Vidvuda Zviedra personālizstāde “Peldētava” Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā (14.01.–30.04.2022.);
  • Konstantīna Žukova personālizstāde “Melnā neļķe. 2. daļa” ISSP galerijā (03.02.–31.03.2022.), kuru papildināja izstādes kuratores Ivetas Gabaliņas personālizstāde Rīgas Mazākajā galerijā;
  • Kriša Salmaņa plakāts “Ko sēsi, to pļausi”.

Eksperti 2021.–2022. gadā

Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas 2023 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

Purvīša balva

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.