2022. gada trešajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Kaspars Groševs, Evita Vasiļjeva, Laimdota Malle un Kristaps Epners 2022. gada trešajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Kaspars Groševs, Evita Vasiļjeva, Laimdota Malle un Kristaps Epners
20.10.2022.

2022. gada trešajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Kaspars Groševs, Evita Vasiļjeva, Laimdota Malle un Kristaps Epners

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir izvirzījusi četrus autorus:

Kasparu Groševu un Evitu Vasiļjevu

par izstādi “Zilā līča māja” Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla “Cēsis 2022” ietvaros (09.07.–14.08.2022.).

4_kgrosevs-evasiljeva_zila-lica-maja_foto-kristine-madjare.jpg
Kaspars Groševs, Evita Vasiļjeva. Izstāde “Zilā līča māja” Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla “Cēsis 2022” ietvaros (09.07.–14.08.2022.). Foto: Kristīne Madjare

Nominācijas pamatojums: “Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa izstāde “Zilā līča māja” sasaucas ar mākslinieku grupas NSRD darbību un viņu radīto “Aptuvenās mākslas manifestu”. Tieši šī eklektiski radošā brīvība, katram no māksliniekiem darbojoties savā zonā (Vasiļjevai tēlniecībā un instalācijā un Groševam mūzikas, glezniecības un video laukā), reizēm pārplūstot, saplūstot vai nesaskaroties, ir kā svaiga gaisa malks, kas ieplūst un izplūst arī pa industriālās ēkas 2. stāva gaiši zilajiem aizkariem.

Groševs portretē savus laikabiedrus, radošo komūnu pārstāvjus, mēģinot noķert aiz rokas šo brīdi, kas nepastāvēs mūžīgi, varbūt tikai viņa glezniecībā. Evitas Vasiļjevas arhitektoniskās betona smilšu pilis atrodas kaut kur pirms vai pēc to noārdīšanas vai primārās formas, mūžīgā procesā.

Kopumā tā ir viena no izvērstākajām un vērienīgākajām abu mākslinieku izstādēm Latvijā. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieku spēja atvērt un strādāt ar industriālo telpu, kur būtiskais rodas domapmaiņā, sadarbībā un vietējo radošo kopienu nebeidzamajā burbuļošanā,” skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Laimdotu Malli

par instalāciju “OOZE” Vagonu Hallē Rīgā, Vagonu ielā 21 (29.09.–06.10.2022.).

11_lmalle_ooze_foto-oskars-rozenbergs.jpg

Laimdota Malle. Instalācija “OOZE” Vagonu Hallē Rīgā, Vagonu ielā 21 (29.09.–06.10.2022.). Foto: Oskars Rozenbergs

Nominācijas pamatojums: “Izstādes ilgums un tapšanas process ir tikpat gaistošs kā trauslā papīra kārtojums daudzbalsīgo ēnu labirintos, kas vienlaicīgi ierobežoja ekspozīcijas pieredzēšanas iespējamību, taču arī kalpo par atgādinājumu negaidīt un neatlikt, par ko aizmirstam rutīnas maratonā. Tieši tāpēc šāda metajūtīguma materializācijas pieredzēšana kļūst par kaut ko ārkārtēju un patiesi īpašu, jo māksliniecei ir izdevies pavisam personisku dzīves pārmaiņu un skumju apzināšanos nodot iejūtīgā un it kā nejaušībā balstītā brīvā zīmējuma valodā. Sadrumstalotās materialitātes veselums paradoksāli kārtojas tās izzūdošajā dabā, kā maigo pirkstu galu pieskārieni nospriegotajām stīgām, kas aiz sevis atstāj gaistošu skaņu ainavu,” stāsta mākslas zinātniece Antra Priede.

“Laimdota Malle ir radusi netriviāli laikmetīgu, koncepcijas un izpildījuma ziņā pārliecinošu atslēgu mākslā daudzveidīgi risinātajai eksistences trausluma un galīguma tēmai,” papildina filozofs Igors Gubenko.

Kristapu Epneru

par darbu “Maslova bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā” festivāla “Survival Kit 13” ietvaros (03.09.–16.10.2022.).

18_kepners_maslova_foto-eriks-bozis.jpg
Kristaps Epners. Darbs “Maslova bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā” festivāla “Survival Kit 13” ietvaros (03.09.–16.10.2022.). Foto: Ēriks Božis

Nominācijas pamatojums: “Kristapa Epnera darba pamatā ir ilgstoša pētniecība par Vecticībnieku kopienu Maslovā, Latgalē. Apbrīnojama ir mākslinieka spēja piekļūt slēgtajai un aizmirstajai kopienai, kas pastāv kaut kur ļoti tālu no mūsu skatiena. Galarezultātu gribētos nodēvēt par video dzejoli, kurā autoram izdevies notvert pārlaicīguma sajūtu, kurā vienlīdz vērtīgs ir gan sakrālais mantojums, gan cilvēks, kas to tur vērtē.

Meža ielokā baznīca, kurā no ziemas sala un rudens mitruma paglābjas arī graudi, kļūst par sakrālu glābšanās salu no gadsimtiem ilgušās vajāšanas, aizspriedumiem un ceļu pie savas ticības. Par šo cieņpilno pietuvošanos tik sarežģītai tēmai, kas spēcīgi un skaudri rezonē ar šī brīža notikumiem pasaulē, ir arī nominācija,” komentē mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 5 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Luīzes Rukšānes izstāde “Kukuržņu ainava” Rīgas mākslas telpā (02.09.–16.10.2022.) un “Izstāde par iemīlēšanos” galerijā “LOOK” (04.–27.08.2022.);
  • Kates Krolles un Reiņa Bērziņa instalācija “Lēna cūka dziļu sakni rok” kultūrtelpā “Tu jau zini, kur” (05.–17.07.2022.).


    Eksperti 2021.–2022. gadā

    Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas 2023 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

    Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

    Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

    Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē www.purvisabalva.lv/lv/ekspertu-nominacijas ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

    Purvīša balva

    Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

    Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”.

    Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

    Projektu atbalsta SIA “Alfor”.