Restaurācija un rekonstrukcija

Jau 1929. gadā toreizējais muzeja direktors Vilhelms Purvītis rakstīja Rīgas domei, ka muzeju ir nepieciešams paplašināt. 1938. gadā viņš to darīja vēlreiz, taču Domes lēmums bija negatīvs projekta sarežģītības dēļ.

Daudzus gadus vēlāk, 2010. gadā, Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka – bez kapitālā remonta bija kalpojusi sabiedrībai jau 107 gadus.  2010. gadā 25. maijā Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja starptautisko metu konkursu ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādei. Kopumā žūrijas vērtējumam tika iesniegti 28 arhitektu darbi.  Žūrijas komisija par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja “Processoffice”, Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un “Andrius Skiezgelas Architecture” radīto metu ar devīzi «VV 903».

2011. gada 24. janvārī parakstīts līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi. 2013. gada 12. februārī LNMM galvenās ēkas publiskā darbība tika pārtraukta sakarā ar rekonstrukcijas uzsākšanu. Šāda vēriena rekonstrukcijas darbi notika pirmo reizi muzeja ēkas vēsturē. Ņemot vērā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas unikālo arhitektūru, tās reprezentatīvo statusu un nozīmību Latvijas kultūras mantojuma kontekstā, muzeja rekonstrukcijas stratēģiju veidoja trīs aspekti: mantojuma, estētiskais un funkcionālais. Projekts paredzēja saglabāt esošās ēkas kapacitāti un autentiskās detaļas; veidot skaidri izteiktus mūsdienīgus apjomus ar minimāliem dizaina risinājumiem papildus telpās un veikt esošās ēkas funkcionālās stratēģijas izmaiņas.

Vēsturiskās ēkas 1. stāvā atrodas muzeja kafejnīca, suvenīru veikals, konferenču zāle un bērnu nodarbību telpa, savukārt 2. un 3. stāvā izvietota pastāvīgā ekspozīcija. Kopš rekonstrukcijas, pirmo reizi muzeja vēsturē apmeklētājiem ir pieejamas muzeja bēniņu un kupola telpas (platības 598 m2 apmērā), kur izbūvētas mazās izstāžu zāles un atjaunotas vēsturiskās koka konstrukcijas. Kā īpašs pārsteigums muzeja apmeklētājiem ir divas jaunizveidotas jumta terases, no kurām ar pasažieru liftu iespējams nokļūt līdz pat -1. stāvam. Apakšzemes apjomā (3545 m2) atrodas jaunā izstāžu zāle (777 m2), mākslas darbu krātuves un tehniskās telpas.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas rekonstrukcija, restaurācija ir stratēģiski nozīmīgs notikums, kas apliecina valsts un pašvaldības rūpes par nacionālo kultūras vērtību saglabāšanu un lielākas pieejamības nodrošināšanu visplašākajai sabiedrībai.

Šī muzeja nozīme sabiedrības izglītības un kultūras vajadzību nodrošināšanā ir ļoti būtiska. Tas ir viens no nozīmīgākajiem objektiem Rīgas kultūrtelpā un ar savām ekspozīcijām un izstādēm sniedz apliecinājumu Latvijas mākslas kvalitātei un augstajam līmenim.

Rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta arhitekti ir Lietuvas arhitektu birojs “Processoffice”, Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un “Andrius Skiezgelas Architecture”. Galvenais būvuzņēmējs: būvkompānija “RE&RE”. Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma departaments. Darbus finansēja Rīgas dome un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.