Zinātniskie lasījumi:
Vilhelms Neimanis – mākslas un arhitektūras mantojuma pētnieks un glabātājs
Piektdien, 2024. gada 18. oktobrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) rīko zinātniskos lasījumus “Vilhelms Neimanis – mākslas un arhitektūras mantojuma pētnieks un glabātājs”, tā atzīmējot 175 gadus kopš muzeja galvenās ēkas arhitekta un pirmā direktora Vilhelma Neimaņa dzimšanas.
1849. gada 5. oktobrī Mēklenburgas mazpilsētā Grēvesmīlenē (Vācija) dzimis arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (Wilhelm Neumann, 1849–1919), kas jau bērnībā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Krustpili un visu savu darba mūžu pavadīja Latvijā. Pētnieku rakstos Neimanis pat ticis nodēvēts par “Baltijas mākslas vēstures tēvu”, jo viņš sagatavoja un 1887. gadā publicēja pašu pirmo vietējā reģiona mākslas vēsturei veltīto apcerējumu “Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tēlotājas mākslas un mākslas amatniecības vēsturisks pārskats no 12. gs. beigām līdz 18. gs. izskaņai” (Grundriß einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes in Liv-, Est- und Kurland vom Ende des 12. bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts; Reval (Tallinn), 1887), par ko Leipcigas Universitāte viņam piešķīra filozofijas doktora un daiļo mākslu maģistra grādu. Turpmākajos gados Neimanis sagatavoja vēl virkni publikāciju gan par 19. gadsimta māksliniekiem, gan senāko laiku arhitektūras un mākslas pieminekļiem Latvijā un Igaunijā, kļūstot arī par vienu no arhitektūras mantojuma apzināšanas un aizsardzības pamatlicējiem Baltijā.
Pēc izglītības Vilhelms Neimanis bija arhitekts, 1878. gadā viņš kļuva par Daugavpils pilsētas arhitektu un veica šos pienākumus 17 gadus, projektējot gan sabiedriskas un sakrālas celtnes, gan muižu kungu namus un dzīvojamās mājas. Muzeju nozarē nozīmīgas ir divas viņa celtās ēkas – Kurzemes provinces muzejs (1898, nav saglabājies) un Rīgas pilsētas mākslas muzejs (mūsdienās – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka), kas apmeklētājiem atvērts 1905. gada septembrī. Neimanis ne tikai izstrādāja Rīgas pilsētas mākslas muzeja projektu un darbības programmu, bet arī vadīja ēkas būvniecību un pašu muzeju no tā izveidošanas līdz 1919. gada sākumam, teju vienpersoniski rūpējoties gan par kolekcijas papildināšanu ar Baltijas izcelsmes mākslinieku darbiem, gan izstāžu veidošanu un katalogu sagatavošanu.
Vilhelma Neimaņa jubilejai veltīto zinātnisko lasījumu programma veidota tā, lai iespējami daudzveidīgi atklātu viņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas 19. gadsimta pēdējā ceturkšņa un 20. gadsimta sākuma kultūrā. Pasākums piedāvās ieskatu Neimaņa paveiktajā arhitektūrā, mākslas un arhitektūras izpētē, pieminekļu aizsardzībā un muzejniecībā, ko priekšlasījumos atklās pieredzējuši pētnieki.