Četru video lekciju cikls Dainas Dagnijas izstādē “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis!”
Četru lekciju ciklā lektori Elita Ansone, Igors Gubenko, Jana Kukaine un Anita Vanaga ieved Dainas Dagnijas izstādē “”Tu glezno tikpat labi kā vīrietis!” Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un sniedz ieskatu 60.–70. gadu politiskā aktīvisma nokaitētajā laikā, kurā notika arī feminisma otrā viļņa eksplozija, kas atstāja iespaidu uz Dainas Dagnijas glezniecības tematiem.

 

Elitas Ansones lekcija "Kuratoriālā prakse Dainas Dagnijas mākslas interpretācijai feminisma kontekstā"

 

Mākslas zinātnieces, 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta mākslas pētnieces Elitas Ansones lekcijā stāstīta par Dainas Dagnijas glezniecībā ienākušajiem impulsiem, ko sniedza bagātā kultūras dzīves pieredze, politiskie un sociālie notikumi 20. gadsimta 60.–70. gados Amerikas Savienotajās Valstīs. Politiskā aktīvisma nokaitētais laiks, kad cilvēktiesību kustība, pretkara protesti, ekoloģiskā atmoda un otrā viļņa feminisma eksplozija aizsāka globālus procesus, atstāja iespaidu uz Dainas Dagnijas glezniecības tematiem. Izstādes nosaukumam izvēlētais dzimumdiskriminējošais apgalvojums, kas Amerikā reiz ticis veltīts Dainas Dagnijas mākslai: “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis!”, provocē feministisku diskusiju. Lektore pievērsīsies Dainas Dagnijas mākslas darbiem, kas gleznoti feminisma otrā viļņa notikumu kontekstā.

 

Anitas Vanagas lekcija "Daina Dagnija un Sigurds Vīdzirkste. Dzīve mākslā"

 

Par diviem izciliem māksliniekiem, kas satikās Ņujorkā, stāsta mākslas zinātniece un filoloģe Anita Vanaga. “But he is great!” Daina Dagnija izsaucās par  Sigurda Vīdzirkstes gleznām, vēl pirms abi iepazinās.  “Mēs satikāmies par vēlu”, jūtot savas dzīves beigas, teica Vīdzirkste. Daina Dagnija, gleznojot Amerikas sabiedrību, nonāca pie sievietes sūtības, bet matemātiski un akustiski orientētā Sigurda Vīdzirkstes māksla, pievēršoties  abstraktajam ekspresionismam, rezultējās ar kibernētiko glezniecību. Abiem kopā bija viena izstāde. Vīdzirksti zaudējot, Daina uzgleznoja “Melno gājienu”. Pēc tam tapa kolāža “Melnā Madonna.” 

 

Igora Gubenko lekcija "Otrā viļņa feminisms: piecas idejas, kuras arvien ir aktuālas"

 

Filozofa, Latvijas Universitātes pētnieka un mācībspēka Igora Gubenko lekcijā tiks apskatīta – brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, ķermeniskums, seksualitāte. 20. gadsimta 60.–80. gados otrā viļņa feminisms  radikāli izmainīja gan šo ideju teorētisko apjēgsmi, gan to praktiskās ieviešanas scenārijus sabiedrības dzīvē. Feminisma otrā viļņa moto "personiskais ir politisks" iezīmēja jaunu dziļuma pakāpi vīrišķās dominances kritikā: par feministu uzmanības objektu kļuva privātā dzīve, kurai līdzšinējās sieviešu tiesību aizstāvības kustības pievērsās visai maz. Tas ļāva izvirzīt jaunu sieviešu emancipācijas vīziju, kurā būtiska loma bija ne vien tiesiskajam regulējumam, bet arī personiskām attiecībām, ķermeniskajai pieredzei un seksualitātei. Sieviešu atbrīvošanās kustība ASV, kas veidoja otrā feminisma viļņa darbīgo kodolu, radīja jaunas kolektīvās rīcības un solidaritātes formas, kuras tālāk attīstīja citas sociālās kustības. Savukārt teorētiskajā jomā otrā feminisma viļņa atnestais dzimuma/dzimtes (sex/gender) nošķīrums paliek nozīmīgs dzimumidentitātes izpētes rīks mūsdienu humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Laikā, kad vienlīdzības un brīvības ideāli daudziem nešķiet pašsaprotami, ir vērts atsaukt atmiņā feminisma otrā viļņa paliekošo veikumu, kura augļus šodien baudām mēs visi, ieskaitot sieviešu emancipācijas dedzīgākos kritiķus. 

 

Janas Kukaines lekcija "Daina Dagnija un mūsdienu feministiskās teorijas"

 

Dainas Dagnijas daiļradi caurstrāvo vairāki intelektuāli pavedieni un daudzi no tiem sakņojas feminisma idejās. Divas spilgtākās atsauces ir liberālais feminisms un diferences jeb kultūras feminisms, kas Rietumos bija īpaši aktuāls 20. gadsimta 60.–80. gados. Abas kustības izsaka atšķirīgi sieviešu tēli: ja liberālais feminisms runā par moderno sievieti, kura cīnās par savām politiskajām tiesībām, tad diferences feminisms – it īpaši ekofeminisma versijā – pievēršas sievietei kā radītājai un dzīvības devējai, uzsverot viņas saistību ar dabu un tās cikliem. Lekcijā mākslas kritiķe, LMA pasniedzēja un feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine izsekos feminisma ideju attīstībai Dagnijas daiļradē, meklējot kopsaucējus un piedāvājot mūsdienu interpretāciju, kas integrē tādus aktuālus feminisma virzienus kā posthumānisms, postkoloniālais feminisms un identitātes politika.

 

Lekciju ieraksti tapuši ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Saistītās izstādes