14.02.2022.

Georga Vilhelma Timma mākslas darbu restaurācija

Restaurācija pie Georga Vilhelma Timma izstādes “Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs” darbiem aizsākās jau 2019. gada nogalē. Pie izstādes sagatavošanas strādāja trīs restauratori – gleznu restauratore-vecmeistare Natalja Kurganova, polihromā koka restauratore (rāmju restauratore) Anna Kozorovicka un grafikas restauratore-meistare Una Kastanovska.

Mākslinieka atstātais mantojums ir ļoti plašs un daudzveidīgs, muzeja kolekcijā ir Timma gleznas, iespiedgrafika, zīmējumi, skices un ilustrācijas. Kopumā tika restaurēti un konservēti 28 grafikas darbi, 20 gleznas un piecu gleznu vēsturiskie virsrāmji. Vairāki izstādē eksponētie darbi bija restaurēti jau iepriekš, kad tika gatavota izstāde “Meti un priekšmeti: Vilhelma Timma majolika”, kas norisinājās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2008. gadā un pie kuru restaurācijas strādāja grafikas restauratore-meistare Velga Opule.

Grafikas restaurācija

Muzeja grafikas restaurācijas darbnīcā nonāca 28 darbi, kas bija izpildīti dažādās tehnikās, to saglabātības stāvoklis un veicamie restaurācijas procesi bija atšķirīgi.

Vieni no restaurācijas ziņā interesantākajiem grafikas darbiem bija trīs krīta zīmējumi, ko mākslinieks radīja, studējot Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Darbiem bija vispārēja lapas deformācija, daudz locījumu un plīsumu. Krāsas slānis locījumu vietās bija stipri nobružājies. Papīrs mugurpusē laika gaitā bija kļuvis ļoti netīrs un nodzeltējis.

Uzsākot restaurāciju, zīmējumi tika noņemti no nodzeltējušā paspartū, no mugurpuses sausā veidā notīrīti – šis process bija jāveic īpaši uzmanīgi, jo krāsas slānis bija ļoti nestabils. Ar komprešu palīdzību tika noņemti arī visi vecie papīra uzlīmējumi, kas bija radušies daudzu plīsumu dēļ. Tam sekoja pussausā mazgāšana uz filtrpapīriem. Līdz beidzot darbs bija sagatavots restaurācijas noslēguma posmam – plīsumu līmēšanai un presēšanai.

Darba fragmenti procesā (sausā tīrīšana un uzlīmējumu noņemšana).

G.V. Timms. Ģipša figūras zīmējums. Papīrs, melnais krīts. 56,4 x 45,2 cm. Fragments pirms un pēc restaurācijas. Foto: U. Kastanovska.

Restaurācijas gaitā atklājās arī daži iepriekš nezināmi fakti. Piemēram,

G.V. Timma zīmējuma “Iela Derbentā” otrā pusē atrasts līdz šim nepiefiksēts sēpijas zīmējums. Darbs bija ielīmēts dziļajā paspartū, tādēļ nebija redzama darba mugurpuse. Pēc lapas rūpīgas noņemšanas no kartona pamatnes atklājās, ka mākslinieks ir izmantojis lapas abas puses, vienīgi viens zīmējums ir vertikālā formātā, bet otra kompozīcija ir zīmēta horizontālā virzienā.

G.V. Timms. Iela Derbentā. Papīrs, sēpija, zīmulis. 21,2 x 17,5 cm. Pirms restaurācijas.

Foto: U. Kastanovska.

G.V. Timms. Iela Derbentā. Papīrs, sēpija, zīmulis. 21,2 x 17,5 cm. Darba otra puse pēc atdublēšanas no kartona pamatnes. Foto: U. Kastanovska.

Lai arī šis nav pirmais gadījums, kad restaurācijas procesā mugurpusē tiek atklāti kādi jauni fakti – tās var būt skices, paraksti, paskaidrojoši teksti vai cita veida informācija – ļoti reti ir tāda situācija, ka darba saglabātības stāvoklis ir tik labs, ka to var eksponēt.

Gleznu restaurācija

G.V. Timma gleznu kolekcija ir viena no apjomīgākajām muzejā – ap 100 darbiem. Starp tiem ir daudz neliela formāta gleznas uz audekla. Timmam tas ļāva ātri iemūžināt savus iespaidus. Tādas pabeigtas etīdes pirms nonākšanas muzejā tika ielīmētas papīra paspartū līdzīgi kā grafikas darbi. Diemžēl šis glezniecībai nepiemērotais noformējums bieži izraisa audekla deformāciju. Pie citām restaurācijas problēmām var minēt netīrumu kārtu, nodzeltējušo lakas slāni, nelielus krāsas slāņa zudumus un skrāpējumus – tas viss uzkrājas uz gleznas virsmas laika gaitā.

Raksturīgs piemērs ir G.V. Timma glezna “Kritušie putni” (1874).

G.V. Timms. Kritušie putni. 1874. Audekls, eļļa. 41,8 x 31,6 cm. Pirms restaurācijas.

Foto: N. Kurganova. 

Lai gleznu vārētu eksponēt bija nepieciešams atbrīvot to no vecā noformējuma, likvidēt audekla deformāciju, pielīmēt audekla malas un uzvilkt to uz jaunā ķīļrāmja.

G.V. Timms. Kritušie putni. 1874. Audekls, eļļa. 41,8 x 31,6 cm. Pēc restaurācijas.

Foto: N. Kurganova.

Gleznu virsrāmju restaurācija

Izstādei restaurēti pieci G.V. Timma gleznu virsrāmji. Vēl vairākiemveikti nelieli tonējumi un fragmentārā nostiprināšana īsi pirms izstādes.

G.V. Timma gleznu virsrāmjiem bija ierastie bojājumi – zudušas dekoratīvo elementu daļas, reljefa joslu vai gludās apdares fragmenti, naglu caurumi un vecie pielabojumi (pārsvarā diezgan neveiksmīgu pārbronzējumu veidā). Tomēr katram virsrāmim ir arī savs stāsts, savs raksturs un savi izaicinājumi tā restaurācijā.

Gleznai “Medības” virsrāmis ir pilnīgi gluds, praktiski bez apdares zudumiem, bet ar daudziem iepriekš veiktiem neveiksmīgajiem pielabojumiem.

Kāpēc šodien bieži vien šos pielabojumus nākas saukt par neveiksmīgajiem? Dažreiz šķiet, ka tie veikti steigā, labojumu veicējam neesot pa rokai vajadzīgajiem materiāliem. Iespējams, tādu materiālu tolaik nav bijis, un tika izmantots labākais, kas bija pieejams. Laikam ejot, dažādi pārklājumi mēdz arī satumst, mainīt toni, piemēram, metāliskie pārklājumi var korodēt.

Darba “Medības” virsrāmi galvenokārt bija nepieciešams atbrīvot no neveiksmīgajiem pārbronzējumiem. Gludas vienkāršas zeltītas virsmas restaurācija ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem.

G.V. Timma gleznas “Medības” virsrāmis pirms restaurācijas. Foto: A. Kozorovicka.

Toties darba “Ziemas ainava” virsrāmis ar šauro lapu reljefu prasīja citu piegājienu, jo tonētās reljefa daļas fons oriģināli ir pārklāts ar ūdenī šķīstošu krāsu, kas ir papildu apgrūtinājums, veicot virsrāmja virsmas tīrīšanu un atbrīvošanu no vēlākajiem pielabojumiem.

Vispateicīgākie parasti ir reljefā bagātie un tādējādi vizuāli “raibie” virsrāmji. Tāds virsrāmis ir G.V. Timma gleznai “Sešas skices”. Smalks, historisma stila virsrāmis, kur esošie apdares zudumi praktiski nav redzami starp smalkajiem ornamentiem. Tomēr zudumu ir diezgan daudz un virsrāmim bija nepieciešama restaurācija.

G.V. Timma ceļojumi uz Āfriku atspoguļojas gleznās “Alžīriešu zēna skice” un “Afrikāņu zēns” (darbs ienācis muzeja kolekcijā 1914. gadā ar nosaukumu “Nēģeru zēns”). Abu gleznu virsrāmji stilistiski ir līdzīgi – zeltītas gludā profila līstes un dekoratīvie stūru elementi.

“Alžīriešu zēna skices” virsrāmim bija jārekonstruē liels zudis fragments no viena dekoratīvā stūra elementa, otrās gleznas virsrāmim – divu dekoratīvo stūru elementu mazāki fragmenti. Abiem virsrāmjiem tika veikts arī ierasto restaurācijas darbu kopums kā virsmu tīrīšana, nestabilas apdares nostiprināšana un pietonējumu veikšana.

G.V. Timma gleznas “Alžīriešu zēna skice” virsrāmja fragments pirms un pēc restaurācijas. Foto: A. Kozorovicka.

Gleznas “Afrikāņu zēns” virsrāmis tika restaurēts viens no pēdējiem. Pēc aizmugurē esošās vēsturiskās uzlīmes bija iespējams ne tikai uzzināt, kas izgatavoja virsrāmi, bet arī diezgan precīzi to datēt. Uz uzlīmes rakstīts – “Merle & Son, carvers, gilders”. Šī Anglijas firma pastāvēja no 1815. līdz 1828. gadam. Tātad, šis ir arī virsrāmja izgatavošanas periods, kas liecina par to, ka konkrētais virsrāmis ir vecāks par pašu gleznu, kas tapusi 1845. gadā.

G.V. Timma gleznas “Afrikāņu zēns” virsrāmja aizmugures fragments ar vēsturisko izgatavotāja uzlīmi. Foto: A. Kozorovicka.

Restaurācijas procesā mēdz būt daudz rutīnas, bet nākas sastapties arī ar negaidītiem atklājumiem, kā arī uzkrātā pieredze bieži vien atduras pret jauniem profesionālajiem izaicinājumiem. Svarīgākais šajā procesā ir rezultāts – objekta saglabāšana un tā mūža paildzināšana. Muzeja apmeklētājs var netraucēti baudīt mākslu, jo bojājumi nenovērš skatītāja uzmanību no paša priekšmeta un restaurators ir gandarīts par to, viņa pūles nav veltīgas.