Preses relīzes

LNMM pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla 1985–2000” apskatāma līdz vasaras beigām

LNMM pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla 1985–2000” apskatāma līdz vasaras beigām LNMM pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla 1985–2000” apskatāma līdz vasaras beigām

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) gatavo jaunas ekspozīcijas, tāpēc vēlas atgādināt, ka tikai līdz 28. augustam vēl ir iespēja apskatīt mākslas darbus, kuri drīzumā atgriezīsies krātuvēs.

Pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla 1985–2000”, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 2. stāvā, tika izveidota līdz ar galvenās ēkas atvēršanu pēc rekonstrukcijas 2016. gadā. Tiem, kas muzejus apmeklē retāk, iespējams, būs paslīdējis garām, ka Baltajā zālē vienus mākslas darbus nomainījuši citi.

Pirms gada šeit tika parādīta 20. gadsimta 80.–90. gados starptautiski zināmākā Latvijas mākslinieka Oļega Tillberga instalācija “Pali” (1994), kas reflektē par cilvēku likteņiem. Instalācija ietver divus poētiski iecerētus tēlus – baltus palagus kā pirmās kāzu nakts, tīrības un cerību simbolu un vecus sarūsējušus spaiņus kā vilšanās un beigu simbolu.

Visnesenāk eksponētais mākslas darbs ir Andra Brežes instalācija “Ieskats putnkopībā (Miera balodis)” (2014), kuru muzejs nolēma izstādīt, kad Krievija iebruka Ukrainā. Andris Breže šo objektu veidoja, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību 2014. gadā. Instalācijā apvienoti kultūrvēsturiski simboli – cariskās Krievijas ģerbonis ar divgalvaino ērgli un Padomju Savienībā spekulatīvi izmantotais baltais miera balodis, kurš kā plēsīgs ērglis kļuvis par divgalvainu izdzimumu. Šie simboli izstādīti vitrīnā – zārkā, kas pildās ar naftu. Ietilpīgās metaforas rada daudzslāņainu mākslas darbu, kurā autors atsaucas uz Krievijas vēsturisko pagātni, kad vēl 15. gadsimtā krievu ortodoksālā baznīca izloloja ideju par Krieviju kā “trešo Romu”. Breže radījis emocionāli spēcīgu tēlu imperiālo ambīciju perversijai un kroplumam, kas raksturo Krievijas divkosību, melīgumu un alkatību.

Ekspozīcijā redzami arī Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas un citu mākslinieku darbi.

Septembra beigās šajā zālē tiks atklāta Birutas Baumanes simtgadei veltīta izstāde, bet nākošā gada sākumā – jauna pastāvīgā ekspozīcija no muzeja krājuma “Mūra nojaukšana. 1985–1991”.

Teksts: Elita Ansone

Ekspozīcijas kuratore:
Dr. art. Elita Ansone, Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 357 521,
E: