Preses relīzes

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā: Mūzikas performance “Vaclava Špakovska zīmējumu interpretācija”

Norises laiks 28.04.2023.
Publicēts 13.04.2023.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā: Mūzikas performance “Vaclava Špakovska zīmējumu interpretācija” Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā: Mūzikas performance “Vaclava Špakovska zīmējumu interpretācija”

Noslēdzot poļu avangarda pārstāvja Vaclava Špakovska izstādi “Rīgas piezīmju grāmatas.”, piektdien, 2023. gada 28. aprīlī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) notiks mūzikas performance “Vaclava Špakovska zīmējumu interpretācija”.

Poļu ģeometriskās abstrakcijas pioniera Vaclava Špakovska (Wacław Szpakowski, 1883–1973) zīmējumi ne tikai izskatās kā partitūras – tādā veidā tos, spēlējot vijoli, izmantojis arī pats autors. Lai gan ziņas par skaņdarbu faktisko izpildījumu līdz mūsdienām nav nonākušas, mēs varam nojaust, ka Špakovska harmonijas un ritma meklējumi un atspoguļojums lineārajās kompozīcijās ir tuvi minimālisma mūzikas estētikai, tādējādi apsteidzot 20. gadsimta 50. gados dzimušo žanru vismaz par divām desmitgadēm.

Mūzikas performancē, kas norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 3. stāva vestibilā, uzstāsies divi trombonisti – Džeimss Fulkersons (James Fulkerson) un Hilarijs Džeferijs (Hilary Jeffery), kuri iespējami burtiskāk sekos Špakovska līnijai divos pretējos virzienos vienlaikus. Izpildāmos skaņdarbus, iedvesmojoties no Vaclava Špakovska zīmējumiem, radījuši mūziķe Barbara Kinga Majevska (Barbara Kinga Majewska) un mūzikas kurators, producents Mihāls Libera (Michał Libera).

Mihāls Libera un Barbara Kinga Majevska pārstrādājuši atsevišķus Vaclava Špakovska darbus precīzai skaņu partitūrai un pirmo reizi prezentēja auditorijai savu veikumu izstādē “Codex Subpartum”, kas notika 2019. gadā Lodzas Mākslas muzejā. Šo partitūru kopā ar jaunām, īpaši Rīgai sagatavotām partitūrām būs iespēja dzirdēt priekšnesumā LNMM plkst. 18.00.

Pirms koncerta plkst. 17.00 apmeklētāji varēs detalizētāk uzzināt par Špakovska personību un daiļradi, piedaloties ekskursijā ekspozīcijā muzeja 4. stāvā, ko vadīs viņa mākslas ilggadēji pētnieki – izstādes kuratori Inga Lāce un Daniels Muzičuks (Daniel Muzyczuk), kuri pievērsīs īpašu uzmanību autora novatoriskajai mākslas formai un Latvijas kontekstam.

Uz ekskursiju un performanci aicināts ikviens interesents!

Dalības maksa katrā pasākumā: ieejas biļete muzeja ekspozīcijā (pieaugušajiem – 6,00 EUR, studentiem un pensionāriem – 3,00 EUR, skolēniem – 2,00 EUR). Gada biļetes īpašniekiem dalība abos pasākumos ir bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde “Vaclavs Špakovskis. Rīgas piezīmju grāmatas.”, kas ir skatāma vēl tikai līdz 30. aprīlim, iepazīstina ar poļu mākslinieka, arhitekta un inženiera Vaclava Špakovska radošo mantojumu, atzīmējot viņa 140 gadu jubileju un 50. nāves gadadienu. Ekspozīcija piedāvā apjomīgu novatorisku kompozīciju klāstu, ietverot virkni nepublicētu arhīva materiālu, kas ļauj tuvāk iepazīt mākslinieku un izpētīt viņa saites ar Latviju. Šī izstāde ir pirmā autora darbu prezentācija Baltijas valstīs, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Ādama Mickēviča institūtu Varšavā un Lodzas Mākslas muzeju.

Par mūziķiem

Barbara Kinga Majevska (Barbara Kinga Majewska) – mūziķe, komponiste un publiciste no Varšavas. Absolvējusi Detmoldas Mūzikas akadēmiju, Stokholmas Karalisko mūzikas akadēmiju un Varšavas F.Šopēna mūzikas universitāti. Savos darbos Majevska apvieno muzikālo repertuāru no viduslaiku līdz mūsdienu klasikai ar performanci, tekstu un video. Māksliniece izmanto balsi kā līdzekli dziedāšanas prakses nemuzikālo kontekstu izpētei. Autore grāmatām “Critical Vocal Guide”, “Critical Guide to Cantability” un “Manifesto New Cantability in Contemporary Music”. Saņēmusi SWR kompozīcijas pasūtījumu, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja “Donaueschinger Musiktage” 2017. gadā. Autore skaņai Agņeškas Bžezaņskas instalācijā, kas tika izstādīta Berlīnes Laikmetīgās mākslas muzejā “Hamburger Bahnhof – Museum für Gegenwart”.

Barbara Kinga Majevska uzstājusies Varšavas “Nowy Teatr”, Varšavas Nacionālajā operā, Varšavas Nacionālajā muzejā, Varšavas Modernās mākslas muzejā, Varšavas Laikmetīgās mākslas centrā, Poļinas muzejā Varšavā, “NOSPR” Katovicē, Polijas Radio studijā, Berlīnes “Konzerthaus”, Ķelnes “Kunstwerk”, Vroclavas Nacionālajā mūzikas forumā un daudzās citās vietās. Viņa regulāri viesojas tādos festivālos kā “Varšavas rudens”, “Sacrum Profanum”, “Malta Festival”, “Kwadrofonik Festival”, “Kwartesencja Festival”, “Sanatorium of Sound”, “Warsaw Gallery Weekend”.

Mihāls Libera (Michał Libera) – sociologs, kurators un mūzikas dramaturgs, kuru interesē skaņas teorija, mūzika ārpus dzirdamā, klausīšanās un ne-klausīšanās. Viņš kūrējis desmitiem albumu (galvenokārt konceptuālā popa sērijā “Populista” un Polijas Radio Eksperimentālās studijas sērijā), neskaitāmus koncertus mākslas galerijās, teātros, mūzikas festivālos (t.sk. Hadersfīldas Laikmetīgās mūzikas festivālā Donaušingenā) un Polijas paviljonā 13. Venēcijas arhitektūras biennālē.

Pašlaik Mihāls Libera strādā pie skaņas pieminekļa bijušajā Vācijas nacistu koncentrācijas nometnē “KL Plaszow”. Kā dramaturgs un komponists viņš pārsvarā veido literārā teksta muzikālas apdares un eksperimentē ar tādiem formātiem kā skaņu tableau vivants, neuzrakstītu tekstu audiogrāmatas, filmas klusajiem lasījumiem, radiooperas u.c. Autors sadarbojies ar “Apartment House”, Martin Kuchen, Lê Quan Ninh, Ingar Zach, “Zinc & Copper” un daudziem citiem.

Džeimss Fulkersons (James Fulkerson) dzimis 1945. gadā Streatorā, Ilinoisas štatā, ASV, šobrīd dzīvo Nīderlandē. Rada skatuves, orķestra, kamermūzikas, vokālo, klavieru, elektroakustisko un multimediju darbus, aktīvi darbojas arī kā trombonists. Muzikālo izglītību ieguvis Ilinoisas Veslija universitātē (Illinois Wesleyan University) un Ilinoisas Universitātē Urbānā-Šampaņā (University of Illinois at Urbana-Champaign). Viņa galvenie kompozīcijas skolotāji bija Herberts Brūns, Kenets Gaburo, Lejarens Hillers, Bens Džonstons un Salvatore Martirano, bet trombona spēles skolotāji – Karmīns Karūzo un Džons Silbers. Fulkersons mācījās arī pie Ernsta Giela, Roberta Greja, Edvarda Kleinhammera, Donalda Millera un Donalda Reinharda.

Džeimss Fulkersons ir novērtēts eksperimentālās mūzikas izpildītājs. Komponisti viņam radījuši vairāk nekā 200 skaņdarbus, t.sk. divus – Džons Keidžs. Fulkersons ierakstījis ierakstus izdevniecībām “Attacca Babel”, “Deutsche Grammophon”, “Etcetera”, “Lovely Music”, “Mode”, “IRIDA Records” un “Nonesuch”. 1989. gadā Amsterdamā viņš nodibināja “Barton Workshop” – ansambli, kura mērķis ir izpildīt laikmetīgās mūzikas jaunākās paaudzes skaņdarbus, tostarp tādus, kas nav pierakstīti, un kopš tā laika ir tā vadītājs un trombonists. Kolektīvs sadarbojies ar daudziem komponistiem, piem., Nikolasu Kolinsu, Frenku Denijeru, Alvinu Lūsjeru, Filipu Korneru un Kristianu Volfu. “Barton Workshop” ir pirmatskaņojuši Henrika Mikolaja Gorecka, Džerija Hanta, Ernstalbrehta Stīblera un Gaļinas Ustvolskas skaņdarbus.

Hilarijs Džeferijs (Hilary Jeffery) dzimis 1971. gadā Surbitonā, Anglijā. Pēc studijām Dartingtonas Mākslas koledžā (Dartington College of Arts), Jorkas Universitātē (University of York) un pie Džeimsa Fulkersona Eiropas Deju attīstības centrā Arnhemā (European Dance Development Centre in Arnhem) viņš uzsāka krāšņu muzikālo dzīvi, spēlējot teātros, džeza klubos, katedrālēs, naktsklubos, festivālos, deju studijās, bāros, kinoteātros, galerijās, ielās, mežos un kalnos visā pasaulē.

Džeferijs komponē mūziku, spēlē trompeti, trombonu, tubu, klavieres, elektroniku un dažkārt dzied. Šobrīd viņš dzīvo Berlīnē, kur spēlē vairākās grupās, tostarp “Organza Ray”, “Zinc & Copper”, “Minor Tom”, “Tonaliens”, “Inconsolable Ghost”, “Mullet” un “Mouse On Mars Dimensional People Ensemble”. Hilarijs Džeferijs komponējis mūziku “David Kweksilber Big Band” (Amsterdama), “Slagwerk Den Haag”, “Acousmonium (GRM Paris)”, “Zagreb Experimental Ensemble” un arī savām mūzikas apvienībām. Galvenā un noturīgākā ietekme mākslinieka daiļradē ir klusuma telpas sajūtai, ko viņš piedzīvoja ceļojuma laikā uz Sahāras tuksnesi 1990. gadā.

Papildu informācija:

Elza Ēķe, izglītības programmu kuratore / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 324 461, E:
Katrīna Vastlāve, izstāžu komunikācijas speciāliste / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 716 103, E:
Terēze Šulca, komunikācijas vadītāja / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
GSM: (+371) 28 729 109, E: