Aleksandras Beļcovas "Tenisiste" Parīzē Aleksandras Beļcovas "Tenisiste" Parīzē
02.03.2022.

Aleksandras Beļcovas "Tenisiste" Parīzē

No 2. marta līdz 10. jūlijām Parīzē, Musée du Luxembourg skatāma izstāde "Pionieres. Mākslinieces Parīzē neprātīgajos divdesmitajos" (Pionnières. Artistes dans le Paris des années folles), kurā eksponēti to sieviešu mākslinieču darbi, kuras dzīvoja un strādāja Francijā 20. gs. sākumā.

Šajā izstādē skatāma arī vienas no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā, Aleksandras Beļcovas, glezna "Tenisiste" (1927).

“Tenisiste” ir izcils Latvijas 20. gs. 20. gadu modernisma paraugs, kurā tika sintezēta kubisma mākslas valoda un klasiskā tradīcija. Darba vēstījuma saikne ar sportu, it īpaši sieviešu sportu un it īpaši ar tenisu, padara šo gleznojumu par laikmeta simbolu.

Ir divas versijas par iespējamiem prototipiem šim portretam: tā varēja būt pasaulslavenā tenisiste Suzana Lenglēna. Viņa drosmīgi ieviesa kardinālas izmaiņas sieviešu tenisa modē - pirmā sāka valkāt tērpu bez piedurknēm, ar daudz īsākiem svārkiem. Lenglēna bijusi arī pirmā tenisiste, kas cepurīti, platmali, aizstāja ar matu lenti. Viņas dēļ pieauga šī sporta veida popularitāte visā Eiropā. Lenglēnas tēls ātri kļuva atpazīstams un pat ienāca modernajā mākslā. Tenisa spēles kopā ar aerošoviem, automašīnu, riteņu, zirgu sacīkstēm papildināja regulāros karnevālus un piederēja pie Côte d’Azur ikdienas.

Lenglēna piedalījās spēlēs ne tikai Vimbldonā un Roland-Garros turnīros, bet arī turnīros, kas notika Franču Rivjērā, kur, kā zināms, 20. gs. 20. gadu otrajā pusē daudz laika pavadīja arī Aleksandra Beļcova. Par “dievišķo Suzanu” – tā žurnālisti sauca Suzanu Lenglēnu – rakstīja arī latviešu prese, un ne tikai sporta ziņās, bet arī slejās, kas stāstīja par slavenību dzīves jaunumiem. Arī tā laika slavenās tenisistes fotogrāfijas rāda zināmu līdzību ar Beļcovas gleznotās tenisistes seju.

Ir arī otrā versija par portreta modeli. Tā varēja būt Beļcovas draudzenes Austras Ozoliņas-Krauzes māsa Biruta, kura māksliniecei pozēja arī gleznai “Baltā un melnā”. Birutas otrais vīrs - bagāts “franču rūpnieks, liels tenisa sporta cienītājs” kā par viņu rakstīja tā laika prese, varēja arī sievu rosināt pievērsties šim sporta veidam. Tomēr būtiskākais, ka pati māksliniece, nosaucot šo gleznu par “Tenisisti”, veidoja nevis konkrētas sievietes portretu, bet drīzāk modernās sievietes tēlu.