Sarunas muzejā:
Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis

Otrdien, 7. jūnijā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) aicina uz “Sarunu muzejā” ar mākslas zinātnieci Dr. art. Nataļju Jevsejevu izstādē “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis”.

2022. gadā aprit 100 gadu kopš pirmā baleta iestudējuma Latvijas Nacionālajā operā. Šī notikuma sakarā ir vērts atcerēties vienu no spilgtākajiem latviešu teātra māksliniekiem – Ludolfu Libertu (1895–1959).

Liberta debija Latvijas Nacionālajā operā notika 1924. gadā, kad režisors Pjotrs Meļņikovs uzaicināja mākslinieku veidot dekorācijas un kostīmus Volfganga Amadeja Mocarta operai “Bēgšana no seraja”. Tenors Mariss Vētra, Belmonta lomas atveidotājs, atcerējās: “Liberta metus ieraudzīju režisora istabā operā: četras gleznas ar zilu nakts pamatu un rotaļīgām turku minaretu adatām perspektīvā. (..) “Paskat, kas par rotaļu!” teica Meļņikovs, paceldams vienu no gleznām ar lielu dzeltenu pusmēnesi pie zilām debesīm. “Tas jaunais ir spējīgs. Īsts Mocarts!””

Līdz pasaules ekonomiskajai krīzei 1929. gadā mākslinieka ampluā uzplauka teiksmainas pagātnes eksotiskā vidē – Tuvajos un Tālajos Austrumos, Spānijā, Krievijas senatnē un pasaku valstībā. Teatralitāte uzbūra sapņainu laimību. Libertu slavēja par temperamentu un izdomu, krāsu, kustības un skaņas “harmonisku plūdumu”. Liberts mainījās, apsteidzot skatītāju vēlmes.

1929. gadā Ludolfs Liberts debitēja kā režisors ar Ernsta Kršeneka operu “Džonijs uzspēlē”. Art Deco, kas bija pieteicis “debesskrāpju stilu”, uz skatuves ieguva kinematogrāfiskumu, ātrumu, džezu un melnādainu galveno varoni, kas iekaro pasauli. Operas kasi pildīja Liberta veidotās operetes. Savu darbību scenogrāfijā noslēdza spoži – Hektora Berlioza operā “Fausta pazudināšana” (1937) viņš izmantoja projekcijas.

Mākslinieka grandiozo ietekmi vislabāk raksturo kāds anonīms skauģis: “Dekoratoram Ludolfam Libertam jau kopš ilgāka laika sabiedrība piešķīrusi skanīgu titulu – “galma dekorators”. Ja palūkojas uz Liberta darbību, tad viegli var atrast titula “dzimšanas cēloni”. Vispirms jau Liberts ir ļoti iecienīts “visvarenā preses galmā”. Preses galma kritiķi un reportieri katrā izdevīgā gadījumā ir pacentušies pasmērēt Libertam uz lūpām labāko, saldāko un smaržīgāko ziedu medu. Otrkārt – Liberts ir viens no nedaudziem laimīgajiem, kas pie visu valdību Izglītības ministriem – pie kādas politiskās partijas un grupas tie arī nepiederētu, pratis arvien iekarot labvēlīgas pozīcijas. Un tas viss kopā saņemts, padara Libertu pārāk drošu prasību uzstādīšanā un savas gribas izvešanā. Viņš zin, ka katrs, kas izies pret viņu atklātā vai apslēptā cīņā, viegli jo viegli to zaudēs, jo “taisnība” arvien būs viņa – Liberta pusē”. (Dzimtene, 1934. gada 5. janvāris.)

Sarunas laikā izstādes kuratore Dr. art. Nataļja Jevsejeva sniegs padziļinātu ieskatu unikālajā Ludolfa Liberta mākslinieciskajā rokrakstā, paskaidrojot tā nozīmi Latvijas operas un teātra mākslas kontekstā. Tāpat apmeklētāji vairāk uzzinās par mākslinieka gaitām un darinātājiem tērpiem dekorācijām operās un teātros arī ārpus Latvijas, piemēram, Zviedrijā, Somijā, Horvātijā un citur. Vai tiešām Liberts bija tik ietekmīgs, kā skauģi par to izteicās? To visu pārrunāsim 7. jūnijā.

Izstāde būs atvērta līdz 30. decembrim.