Rīgas mākslas porcelāns. 1925–1940
No 2014. gada 22. februāra līdz 27. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) būs skatāma izstāde „Rīgas mākslas porcelāns. 1925–1940”.
Nozīmīgo 2014. gadu, Rīgai esot Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētas statusā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sāk ar vērienīgu projektu. Pirmo reizi Latvijas mākslas vēsturē izveidota un skatītāju vērtējumam tiek nodota unikāla izstāde, kas apvieno vairākas porcelāna darbu kolekcijas, veidojot pilnīgāku priekšstatu par šīs mākslas nozares panākumiem un nozīmi Latvijas kultūras ainavā.
Sagatavošanās darbi izstādei aizsākās jau 2012. gadā ar nozīmīgo starpvalstu projektu – izstādi „Rīgas mākslas porcelāns. 1925–1940”, kas tika reprezentēta Krievijas Federācijas Dekoratīvi lietišķās un tautas mākslas muzejā Maskavā. Šī bija pirmā auglīgā sadarbības reize ar Pētera Avena Labdarības fondu „Paaudze”, kas ļāva Rīgas mākslas porcelāna tēmai izskanēt plašāk starptautiskā kontekstā. Izstādē tika pārstāvēti: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Porcelāna muzejs un vairākas citas privātkolekcijas.
2012. gadā šī izstāde saņēma Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu „Baltais zvirbulis” kā veiksmīgākais starptautiskais kultūras projekts. Savukārt izstādes katalogs ieguva Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu kā labākā 2012. gada publikācija un ierindojās Grāmatizdevēju asociācijas gada konkursa „Zelta ābele” skaistāko mākslas grāmatu fināla nominācijā.
Rīgas porcelāna tēma piesaistījusi pazīstamā 20. gadsimta sākuma krievu glezniecības un porcelāna kolekcionāra Pētera Avena īpašu uzmanību. Viņa kolekcijā pašlaik ir jau apmēram 400 vienību, to skaitā vairāk nekā 40 darbnīcas „Baltars” mākslinieku radīto priekšmetu. Arī šogad muzejam gods parādīt viņa kolekcijas darbus izstādē Rīgā.
Izstādes pamatu veido eksponāti no LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājuma. Vērienīgajā mākslas skatē ar saviem darbiem piedalās arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs. Izstādi papildina izcili, vēl līdz šim sabiedrībai nezināmi darbi no Zuzānu ģimenes, Gunta Belēviča un citām privātkolekcijām.
Ekspozīcija iepazīstina ar slavenākajiem Latvijas māksliniekiem – gleznotājiem un grafiķiem, kas Latvijas neatkarības iedvesmoti, 20. gadsimta 20.–30. gados pievērsās porcelāna apgleznošanai, radot laikmeta pārmaiņām atbilstošu, jaunu un spilgtu izteiksmes veidu – mākslas porcelānu. Izstāde īpaši akcentē Latvijas kultūras kanonā iekļauto porcelāna apgleznošanas darbnīcas „Baltars” (no latīņu valodas ars Baltica – Baltijas māksla; 1925–1928) mantojumu, kurā interpretēti 1920.–1930. gadu spilgtāko mākslas stilu un virzienu – konstruktīvisma, kubisma un Art Déco – izteiksmes līdzekļi, kas veiksmīgi sabalsojas ar katra mākslinieka individuālo rokrakstu un izvēlētajām tēmām.
Jau 1925. gadā Starptautiskajā dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē Parīzē pēc jauno modernistu – Sigismunda Vidberga, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas – zīmētajām skicēm darbnīcā „Baltars” radītā mākslas porcelāna kolekcija tika apbalvota ar zelta medaļu. Modernā mākslas valoda, nacionālais kolorīts un augstā porcelāna apdares kvalitāte ir tas pamats, kas vēl joprojām pievērš „Baltars” darbiem pastiprinātu sabiedrības uzmanību.
Izstādē pārstāvētas arī divas citas pazīstamas porcelāna apgleznošanas darbnīcas: Sigismunda Vidberga vadītā un Latvijas preses magnātu Emīlijas un Antona Benjamiņu sponsorētā darbnīca „Burtnieks” (1928–1939) un Niklāva Strunkes izveidotā darbnīca „RI PORS” (1933–1934). Ekspozīcijas darbu kolekciju papildina Rīgas slaveno Kuzņecova un Jesena porcelāna fabriku izstrādājumi, kuru apgleznošanai metus zīmēja daudzi profesionāli latviešu mākslinieki. Šo mākslinieku vidū īpaši jāpiemin Ansis Cīrulis, Jūlijs Madernieks, Jēkabs Bīne, Vilis Vasariņš, Ludolfs Liberts u.c. Viņu aktīvā radošā līdzdalība pamudināja fabrikas atteikties no vecajiem apgleznošanas un dekolēšanas principiem un stereotipiem. Rezultātā tika paaugstināts abu fabriku produkcijas mākslinieciskās kvalitātes līmenis, kas ļāva iegūt augstākos novērtējumus starptautiska mērogā izstādēs ārzemēs. Atzinība tika gūta 1935. gadā Pasaules izstādē Briselē, Beļģijā un 1937. gadā Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē, Francijā, kur Kuzņecova fabrikas stends tika godalgots ar Grand Prix.
Šī plašā un daudzveidīgā izstāde ir apliecinājums Rīgas mākslas porcelāna fenomenam, kas ir ne vien unikāla mākslas parādība Latvijas un Eiropas kultūras kontekstā, bet līdztekus veido arī stāstu par Latvijas pirmās brīvvalsts vēsturi un Rīgu kā nozīmīgu Eiropas kultūras metropoli.
Rīgas mākslas porcelāns – tā ir izcilība un augsta kvalitāte, kam mūsdienās piešķirama nenovērtējama nozīme.
Teksts: Dace Ļaviņa