Draugu lokā
Dzejnieki Rainis un Lūcija Zamaiča, aktrise Anta Klints, gleznotāja Lidija Auza, režisore Anna Lācis, baletdejotājs Arvīds Ozoliņš un citi pazīstami cilvēki… Tik plašs un kultūras darbiniekiem bagāts ir mākslinieku Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas ģimenes draugu un laikabiedru loks, ko abi portretējuši izstādē skatāmajos darbos.
Ar katru no gleznās tēlotajām personībām tās portreta autoram bija izveidojies ciešāks kontakts – tās bija nevis formālas mākslinieka un portreta pasūtītāja attiecības, bet gan tuvas draudzības saites, savstarpēja cieņa vai kopīgi realizēti projekti. Tā, piemēram, izstādē eksponēto Raiņa portretu Aleksandra Beļcova uzsākusi gleznot 1922. gada nogalē – laikā, kad dzejnieks bija piekritis būt par liecinieku viņas un Romana Sutas kāzās; vēlāk viņš darbu savā dienasgrāmatā novērtēja atzinīgi, rakstot, ka „Beļcovai laba mana portreja”. Savu domubiedreni dzejnieci Lūciju Zamaiču māksliniece tēlo tādu, kāda viņa arī ir, – kā modernu sava laika sievieti, kas nekautrējas izaicināt sabiedrību, bet draudzene aktrise Anta Klints portretēta kopā ar saviem mīluļiem – sunīti Lusi un pērtiķīti Končitu. Romana Sutas gleznotajā portretā otra laulību lieciniece, enerģiskā sabiedriskā darbiniece un porcelāna darbnīcas „Baltars” atbalstītāja Austra Ozoliņa-Krauze, šķiet, pierimusi, bet Ārlietu ministrijas darbinieks, Sutas sarakstītās grāmatas „60 Jahre lettischer Kunst” izdošanas organizators Alfreds Bīlmanis tēlots cienīgi sēžam uz Rīgas pils fona.
Izstādē skatāmie portreti stāsta par to, kādas nozīmīgas Latvijas kultūras personības bija ciešākās saitēs ar abiem māksliniekiem un, protams, iepazīstina ar gleznieciskā rokraksta attīstību, īpaši Aleksandras Beļcovas, kuras veikumu atklāj gan starpkaru laika, gan padomju perioda portreti. Ne tikai izstādes darbos, bet visā abu autoru portretu glezniecībā lielākoties sastopami tieši tuvinieku, draugu un paziņu portreti. Tomēr Romans Suta portretam pievērsies salīdzinoši reti, vairāk tēlojot lauku un pilsētas sadzīves motīvus. Savukārt Aleksandras Beļcovas daiļradē tas ir viens no iemīļotākajiem žanriem, īpaši padomju gados, kad inteliģences pārstāvji, kurus māksliniece gleznojusi visbiežāk, nereti pēc portreta tapšanas kļuvuši par ģimenes draugiem. Dažādos daiļrades posmos mainījās Beļcovas mākslinieciskā izpildījuma maniere, bet nemainīga vienmēr palika viņas spēja iedziļināties portretējamā personībā, cieņpilna un smalkjūtīga attieksme pret modeli.
Izstāde „Draugu lokā” piedāvā Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas gleznoto Latvijas kultūras darbinieku portretu galeriju no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un citām kolekcijām.
Teksts: Baiba Vanaga