Restaurēts viens no nozīmīgākajiem Senās Ēģiptes kolekcijas priekšmetiem - “Merirā statuja” Restaurēts viens no nozīmīgākajiem Senās Ēģiptes kolekcijas priekšmetiem - “Merirā statuja”
08.03.2021.

Restaurēts viens no nozīmīgākajiem Senās Ēģiptes kolekcijas priekšmetiem - “Merirā statuja”

Merirā statuja
Senā Ēģipte, Jaunā valsts, XVIII dinastija, Tutmosa IV vai, iespējams, Amenhotepa III valdīšanas laiks, ap 1400–1352 pr. Kr.
Granīts, 67 x 38,5 x 24 cm
Inv. Nr. ĀMM Sk-95

Restaurāciju 2018. gadā veica akmens restaurators Mg.Chem. Ronalds Lūsis.

Merirā bija XVIII dinastijas faraona finanšu ierēdnis. Stēlā, kas atrodas statujas priekšā, ir labvēlības lū­gums Saules dievam Ra, un norādīti visi ierēdņa tituli un pienākumi gal­mā.

Meistarīgais izpildījums un Senās Ēģiptes tēlniecībai rak­sturīgās formas liecina, ka tas ir tipisks šīs civilizācijas mākslas paraugs. Statuja bija paredzēta novietošanai kapenēs un veidota saskaņā ar priesteru izstrādātajiem kanoniem, ievērojot stingras simetrijas un tēla vispā­rinājuma principus. Tēl­nieka uzdevums bijis attēlot cilvēku, ko dzīvība – dvēsele Ba – ir atstājusi tikai uz laiku.

Latvijā Merirā statuja nonāca kā firsta Aleksandra Līvena īpašums un atradās Bukaišu muižā, vēlāk nodota Kurzemes provinces muzejam Jelgavā. Pēc muzeja likvidācijas 1940. gadā statuja pārvietota uz Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Mākslas muzeju. Ār­zemju mākslas muzejs, tagadējais LNMM Ārzemju mākslas departaments Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, savā īpašumā to sa­ņēma 1950. gadā.1

Merirā statuja pirms restaurācijas, restaurācijas procesā un pēc restaurācijas. Sānskats.

Pirms restaurācijas veiktajā izpētē konstatēja, ka statuja iepriekš restaurēta. Tā bija saplīsusi vairākos dažāda izmēra fragmentos. Saplīšanas iemesli nav zināmi, un izpētes laikā tos nebija iespējams noskaidrot. Atsevišķie fragmenti sastiprināti kopā ar anhidrīda javu, ar ko arī aizpildīti zudumi statujas gludajās plaknēs.

Statujas pamatnes daļa pirms un pēc restaurācijas. Attēlā pa labi redzams piestiprinātais fragments. 

Glabāšanas laikā viens no fragmentiem (pretskatā kreisais priekšējais stūris) atdalījies, un sākusies anhidrīta javas daļēja sairšana.

Restaurācijas programmā bija paredzēts:
  1. veikt statujas attīrīšanu no netīrumu slāņa, saglabājot vēsturisko patina;
  2. piestiprināt atdalījušos fragmentu;
  3. izņemt un nomainīt drūpošo, saplaisājušo anhidrīta javu.

Restaurācijas darbi sākti ar statujas attīrīšanu no sausās depozīcijas un drūpošo, nestabilo pielabojamu demontāžu.

Šo darbu laikā konstatēja, ka ne visi iepriekšējās restaurācijas fragmentu līmējumi ir stabili. Bija nepieciešams ne tikai veikt viena fragmenta atpakaļ piestiprināšanu, bet arī atjaunot statujas postamenta kreisās puses stabilitāti, veicot vairāku fragmentu pārlīmēšanu.

Kakla daļa pirms un pēc restaurācijas.

Pēc pārlīmēšanas turpināja plānoto restaurācijas programmu – piestiprināja agrāk atdalījušos fragmentu un atjaunoja zudušo stiprinājumu pārējām daļām. Lai nodrošinātu statujas stabilitāti, atjaunoti visi statujas balstošie postamenta gludās daļas zudumi, tie tonēti neitrālā krāsā, kas neimitē akmeni. 

Merirā statuja pirms restaurācijas, restaurācijas procesā un pēc restaurācijas. 

Restaurācija veikta pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam.

___________________
Plašāk par statujas vēsturi, Merirā identitāti un materiāla izpēti skatīt zinātniskajā katalogā: Senā Ēģipte. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Sast. B. Uburģe. Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2014