Jānis Krievs. Pagājusī nākotne

Jānis Krievs (1942–2016) bija viens no latviešu izcilākajiem grafiskā dizaina, vides un interjera māksliniekiem un kinētiskās mākslas pārstāvjiem. Jāņa Krieva radošajam mantojumam ir īpaša, izcila vieta Latvijas dizaina vēsturē. Padomju perioda dizains ir nepietiekami pētīta un popularizēta Latvijas kultūras vērtība, īpaši 20. gadsimta 70.–80. gadu mantojums, kas lielākoties ir gājis bojā, pārveidots un jaunākās paaudzes auditorijai vispār nav pazīstams. Jāņa Krieva radošais veikums ir pelnījis līdzvērtīgi nostāties vienā rindā ar Riharda Zariņa, Anša Cīruļa, Jūlija Madernieka un citu pirmskara dizaina klasiķu, kā arī pēc kara drosmīgās arhitektes arhitektu Martas Staņas laikabiedra Valda Celma vārdiem, paplašinot sabiedrības priekšstatus par latviešu dizaina zelta fondu.

Izstādē “Jānis Krievs. Pagājusī nākotne” tiks izstādīti vairāk nekā 100 autora oriģināldarbi. Tā būs ievērojamā dizainera, telpas un vides mākslinieka pirmā lielākā personālizstāde – retrospekcija, kas aptvers viņa atstāto bagāto radošo mantojumu, kura lielākā daļa glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā.

Izstādes nosaukumā ietvertais neloģisms “Pagājusī nākotne” savienos mākslinieka jaunrades futūristisko, nākotnē vērsto raksturu ar faktu, ka viņa nozīmīgākie realizētie objekti – Rīgas centrālās stacijas vides dizains un stacijas pulksteņa kinētiskais risinājums, Daugavpils kultūras pils skatuves kinētiskā siena, Dzelzceļnieku kultūras pils kinētiskais objekts un skatuves cilnis, Rīgas sporta pils foajē interjers u. c. ir gan tikuši realizēti, bet nav saglabājušies līdz mūsdienām. Viņš ir šī laikmeta protagonists, kurš savienoja laikmeta pretrunas: no vienas puses –“attīstītā sociālisma” periodā pieejamos resursus un varas interesi tos ieguldīt jaunu publisko telpu radīšanā (īpaši saistībā ar 1980. gada Olimpiskajām spēlēm), no otras – latviešu mākslinieku orientāciju uz Rietumu dizaina paraugiem, progresīvajām idejām un novatorismu.

Lai sniegtu skatītājam izvērstu priekšstatu par Jāņa Krieva darbu vērienu un izmantoto telpas organizācijas paņēmienu iedarbību, izstādes radošais risinājums paredz rekonstruēt atsevišķus Jāņa Krieva vides mākslas elementus dabiskajos izmēros, kā arī piedāvās skatītājiem piedzīvot Rīgas centrālās stacijas vides dizaina ieceres vērienu izmantojot mūsdienu imersīvās realitātes dizaina iespējas. Izstāde uzsvērs autora daiļrades nozīmīgākās kvalitātes: nākotnes redzējumu, klātbūtnes sajūtu un komplekso pieeju.

Projekts tiks realizēts pateicoties VKKF mērķprogrammas “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” atbalstam.