Jānis Deinats. Pirmā piecgade
No 2024. gada 17. augusta līdz 24. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) noritēs Jāņa Deinata personālizstāde “Pirmā piecgade”, kas piedāvā dokumentālu stāstu par periodu pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, kad pārmaiņas sabiedrībā vēl tikai brieda, un mākslinieka fotoaparāts fiksē vērojamās sairstošās sociālisma iekārtas ainas.
Pievērsties 20. gadsimta 80.–90. gadu savu attēlu arhīvam fotomākslinieku Jāni Deinatu rosināja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apskatāmā ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas deva iespēju papildināt vēsturisko atmiņu par šo periodu. Arhīvs atklāja daudz interesanta materiāla, kura vērtību pieaudzējis aizgājušais laiks un ar kuru sabiedrībai būtu interesanti iepazīties.
Izstādes nosaukums “Pirmā piecgade” saistāms ar darbu tapšanas posmu no 1989. līdz 1994. gadam, kad aizsākās Jāņa Deinata fotogrāfiskā darbība, un tas ironizē par padomju dzīves saimnieciskās plānošanas saukli.
Jāņa Deinata izglītības periods Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Teātra nodaļā noritēja topošo radošo personu vidē. Laika gaitā radās daudz ikdienas fiksāciju, kurās piedalījās viņa laikabiedri – tagad nu jau zināmas un populāras kultūras personības.
Nepretenciozi iemūžinot aizejošā sociālisma vidi un cilvēkus, fotogrāfijas veido dabiskas reportāžas, kurās var izsekot vēsturisko notikumu hronoloģijai un ieraudzīt cilvēkus, kuru darbība izrādījās ļoti nozīmīga vēlākajai Latvijas kultūras telpai. Arhīvā ir arī briestošo politisko pārmaiņu ainas, kas fiksētas “ejot garām Saeimai”, bez drāmas un nākotnes “paredzēšanas” nojausmas. Deinatam vienmēr ir imponējis kadrā ietvert asprātīgas paradoksālas situācijas, kuras mākslinieks uzlūko ar smaidu, kam padomju periodā bija daudz labvēlīgas augsnes. Daudzos darbos var saskatīt fotogrāfa individuālā rokraksta veidošanās aizsākumus, ko viņš realizēja savā turpmākajā darbībā. Jāņa Deinata 90. gadu arhīva darbi identificējami kā laika dokumentalitāte, kas aizvien vairāk izstāžu zālēs tiek eksponēta kā mākslas procesa sastāvdaļa.
Teksts: Diāna Barčevska
