28.09.2024. - 17.11.2024.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Laura Veļa. Ievainotā atmiņa

No 2024. gada 28. septembra līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) norisināsies Lauras Veļas personālizstāde “Ievainotā atmiņa”.

Izstāde veido telpu diskusijai par Latvijas iedzīvotāju deportāciju izraisītās traumas ietekmi uz mūsdienu sabiedrību. Nosaukums “Ievainotā atmiņa” cēlies no divu jēdzienu savienošanas: “sociālā atmiņa” – kā izpratne par vēsturiskiem notikumiem, sociālpolitiskiem procesiem un to interpretācija, savukārt “ievainojums” – atsauce uz fizisku traumu, kas noved pie izmaiņām ķermenī.

Projekta pamattēma ir saruna par kultūrtraumas mantošanu no paaudzes paaudzē. Pētnieki norāda, ka kultūrtraumu var pārmantot gan ģenētiski, gan caur audzināšanu ģimenē un sociālo telpu. Tās izpausmes ir ļoti dažādas: trauksme, depresija, nespēja tikt galā ar spēcīgām emocijām, kas noved pie emocionālas atsvešinātības jeb nejūtības, dusmas, pašiznīcinoša uzvedība un intensīvas bailes.

Termins “trauma” cēlies no grieķu valodas vārda traûma, kura nozīme ir ievainojums jeb brūce. Arī kultūrtrauma reizēm tiek saukta par prāta brūci, un ar to ir iespējams strādāt, pievēršoties dažādiem dziedinošiem rituāliem. Galvenais ir pārtraukt klusēšanu. Tāpat bīstami ir iestigt upura vai izdzīvotāja lomā, pārlieku identificējoties ar ciešanām un pagātni, neļaujot virzīties uz priekšu. Tādēļ ir nepieciešams izprast, atzīt, atcerēties un pārtraukt traumas nodošanu tālāk.

Caur personīgo pieredzi māksliniece Laura Veļa analizē ģimenē nodotos stāstus, atmiņas un apzinātās vai neapzinātās traumas. Viņas personālizstāde ir refleksija par to, kā cilvēks jūtas sabiedrībā, kurā viens no identitāti formējošajiem elementiem ir iegūtā kultūrtrauma no cilvēku deportācijām uz Sibīriju, un rosinājums dziedināt ievainoto kolektīvo atmiņu.

Par mākslinieci

Laura Veļa pēta identitātes un sociālās atmiņas jēdzienus, kurus izmanto par idejisko pamatu saviem mākslas darbiem. Viņa mācījusies klavierspēli, informācijas tehnoloģijas, attēlu apstrādi un gleznošanu. 2020. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra studijas glezniecības apakšnozarē, saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu stipendiju, kā arī 2021. gadā ieguvusi Ziemeļvalstu un Baltijas Jaunā gleznotāja balvu. Laura Veļa šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktorantūras studiju programmā.


Izstādes kuratore

Agnese Zviedre
Izstāžu kuratore /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Pasākumu programmas kurators

Deniss Hanovs

Dizains un grafiskā identitāte

Eltons Kūns

Projekta tehniskā vadība

Mārtiņš Veļa
Katrīna Vastlāve
Agnese Zviedre

Izglītības programmas kuratore

Lilita Pudule

Komunikācijas speciāliste

Luīze Margareta Mizga

Izstādes video

Raitis Upens

Izstādes uzbūve

Mārtiņš Veļa
Guntis Beijers
Vjačeslavs Kadigrobs
Gatis Rudzītis

Tekstu redaktore

Laura Brokāne

Tulkojums angļu valodā

Valts Miķelsons

Pateicība

Mārtiņš Veļa, Deniss Hanovs, Ansis Rozentāls, Vitālijs Donskihs, Mareks Indriksons, Luīze Sniedze, Mairis Naglis, Agrita Ozola, Daiga Kokneviča, Evita Feldentāle, Lelde Gūtmane, un ģimene, Kristaps Zariņš, Helēna Demakova, SIA Prestol Kompozīts, Filips Zaržeckis, Sanita Drīle, Indra Sproģe, Linda Vilka

Norises vieta

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kupola zāle
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Atbalsta