Svētā nopietnībā Rolands Kaņeps
No 2024. gada 11. maija līdz 11. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) ciklā “Paaudze” skatāma izstāde “Svētā nopietnībā Rolands Kaņeps”.
Rolands Kaņeps (1925, Rīga – 2011, Ņujorka) ir ne tikai izcils gleznotājs, bet arī izsmalcināts senlietu pazinējs un kolekcionārs. Mākslas izglītību sācis Latvijā, Jūlija Matisona un Jāņa Roberta Tillberga mākslas studijā. Šeit par pasniedzēju strādāja arī Kārlis Brencēns, kura sarakstītā grāmata Kā vecie lielmeistari darināja savas gleznas bija izziņas avots turpmākajā dzīvē. Otrais pasaules karš radikāli iejaucās Rolanda Kaņepa dzīvē, 1944. gada rudenī, Rīgā uz ielas sagūstīts, viņš nonāca Vācijā, pēc pāris mēnešiem devās uz Austriju. Kaņeps turpināja gleznot un piedalīties izstādēs Zalcburgā, Grācā, Lincā, un šo apņēmību stiprināja arī mākslas speciālistu atzinīgais vērtējums.
1949. gadā Kaņepam radās iespēja aizceļot uz ASV, un Ņujorka kļūst par viņa pilsētu. Dzīvodams šajā mākslas un kultūras epicentrā, Rolands Kaņeps tomēr palika vienaldzīgs pret 20. gadsimta otrās puses mākslas jaunajiem virzieniem. Arī trimdas latviešu mākslas kopainā Kaņeps īsti neiekļāvās un neatbilda latviskās identitātes priekšstatiem.
Rolands Kaņeps bija pieprasīts un augsti vērtēts interjera mākslinieks, bet šim darbam atvēlēja tikai tik daudz sava laika, lai tas netraucētu glezniecībai. 60. gadu beigās, 70. gados Kaņepa darbi izstādēs gandrīz neparādās, ziedu laiki ir nākamās desmitgades. Agrīno darbu pastozo ekspresiju nomaina kas pilnīgi pretējs - skaidrs zīmējums, dzidrs, lazējošs gleznojums, gandrīz matemātiski pārdomāta kompozīcija. Kaņepa nelielais, skapjveida miteklis Manhetenā, iekārtots ar dažādu gadsimtu stila mēbelēm un antikvāriem atradumiem, kurus aiz nezināšanas uz krāmu bodītēm aiznesuši īpašnieki, bija rakstnieku un mākslinieku pieturvieta. Tomēr šajā bohēmas virpulī Kaņeps paliek savrups svarīgākajā - gleznot sev un glezniecībai.
Rolandu Kaņepu aizrāva 16. gadsimta manierisma stila elegance un vieglums, ar kādu mākslinieki apspēlēja iepriekšējo gadsimtu mākslas ideālus. Bībeles ainās ķermeņu jutekliskums un estētika ir mulsinošā pārsvarā par darbā ietverto kristīgo domu, asi ironizējot par sava laika sabiedrības "cēlajām" vērtībām. Izrādījās, ka mākslinieks pats un viņa radītais darbs var būt arī kaitinoši.
Lai nolasītu Kaņepa antīko mītu interpretācijas, būtiski ir darbu nosaukumi. Izstādēs uzrunāts vai sev tuvu cilvēku lokā Kaņeps bija labs stāstītājs, bet tikai par pāris darbiem ir saglabājies mākslinieka teiktais. Arī šajās sarunās, svarīgajam viegli pieskaroties, viņš novirzās pie izaicinoši sadzīviskām detaļām, it kā līdz galam neuzticoties klausītājam.
Kaņepa darbu saturu nereti saista arī ar viņa homoseksualitāti, kas nebija noslēpums, bet šī dzīves puse nekad netika pieminēta. Kailums un erotika mitoloģiskajos sižetos ir tieša norāde uz Olimpa / zemes dievietei pieejamajiem vīrieša pazudināšanas paņēmieniem. Kaņepa gleznotajām būtnēm piemīt spēks un enerģija vīrieti atbruņot, apmuļķot, nogalināt, vai vienkārši aizmukt un aizraujoši dzīvot dēmoniskā vidē. Viņām izdodas Dieva plānos iejaukties ar savu patstāvību. Kaņeps atrod arī tādas Bībeles vai antīko mītu epizodes, kuras ir maz pieminētas un vienkāršā pārstāstā izvēršas par apšaubāma tikuma drāmu, kurā pat klasiski labais varonis vairs tāds neizskatās.
2017. gadā kā novēlējums Rolanda Kaņepa darbi nonāca Latvijā LNMM kolekcijā un Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) krājumā. 2020. gadā PLMC sarīkoja Rolanda Kaņepa darbu izstādi Tēlu karuselis. Izstādē LNMM pirmoreiz mākslinieka darbi būs apskatāmi vienuviet. Izstādes sagatavošanā novērtēju literatūrzinātnieka un dzejnieka Kārļa Vērdiņa un mākslas zinātnieces Vitas Ozoliņas atsaucību un veikto pētniecisko darbu, pateicos Jurim Stahovskim par iespēju iepazīties ar ģimenes arhīva materiāliem un grafiķes Ināras Garklāvas profesionālajai meistarībai.
Teksts: Ilze Putniņa
Par izstāžu ciklu “Paaudze”
Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu cikls “Paaudze” aizsākās 2016. gadā, fokusējoties uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma tiek realizēta LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un no 2021. gada arī 2. stāva labā spārna ekspozīciju telpās. Notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins, Daina Dagnija, Jānis Pauļuks, Māra Kažociņa, Inta Celmiņa, Auseklis Baušķenieks, Gunārs Cīlītis, Jānis Aivars Karlovs, Biruta Baumane, Lea Dāvidova-Medene, Imants Vecozols, Rūsiņš Rozīte, Biruta Delle, Aija Jurjāne, Rolands Kaņeps. Sagatavošanā ir izstādes Līgai Purmalei, Mārai Vaičunas, Aijai Ozoliņai.
Teksts: Elita Ansone