Tēlniecības un objektu kolekcija Tēlniecības un objektu kolekcija
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Tēlniecības un objektu kolekcija

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Tēlniecības un objektu kolekcija aptver laika posmu no latviešu profesionālās tēlniecības pirmsākumiem 19.-20. gs. mijā līdz pat mūsdienām. Skaitliski tā ir mazākā muzeja krājuma daļa, un to lielākoties veido stājdarbi, jo citas nozīmīgas tēlniecības jomas: monumentālā, memoriālā un dekoratīvā tēlniecība iepazīstama pilsētvidē, kapsētās un arhitektūrā.

Kolekcijas pirmsākumi meklējami 1919. gadā, kad par Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktoru kļuva Vilhelms Purvītis, kurš uzsāka latviešu profesionālās mākslas kolekcijas veidošanu.

Līdzīgs process paralēli norisinājās tolaik jaundibinātajā Latvijas Valsts mākslas muzejā, kur kopš 1920. gada tēlniecības kolekcija tika veidota muzeja direktora, tēlnieka Burkarda Dzeņa vadībā.

Pēc Otrā pasaules kara šīs kolekcijas tika apvienotas, un tēlniecības klasikas daļas māksliniecisko kodolu veido šo abu kolekciju darbi. Tie ir pirmo profesionālo latviešu tēlnieku - Teodora Zaļkalna, Gustava Šķiltera, Emīla Meldera, Burkarda Dzeņa, Martas Liepiņas-Skulmes darbi. Ar atsevišķiem izciliem paraugiem kolekcijā pārstāvēti tēlnieki – monumentālisti – Kārlis Zāle un Kārlis Zemdega.

Kolekcijas otra daļa aptver laika posmu no 1945. gada līdz mūsdienām. Plaši pārstāvēts padomju periods. Par šī posma kolekcijas vērtīgākajiem paraugiem uzskatāmi gan 40. un 50. gadu sociālistiskā reālisma tēlniecības paraugi, gan 60. gados uzplaukušais portreta žanrs – strādnieku un padomju varas ideologu, kultūras darbinieku portreti.

Muzejs lepojas ar portreta žanra izcilākās meistares Leas Davidovas-Medenes darbiem. Ar nozīmīgiem darbiem kolekcijā pārstāvēti tādi tēlnieki kā Aleksandra Briede, Laimonis Blumbergs, Arta Dumpe, Aivars Gulbis, Oļegs Skarainis un citi.

Kolekcijā pārstāvēta arī 20. gadsimta 90. gadu tēlniecība, tostarp instalācijas, un kolekcija regulāri tiek papildināta ar mūsdienu tēlniecības un objektu paraugiem. Kā nozīmīgākie kolekcijas jaunieguvumi izceļami Viļņa Zābera, Andra Brežes, Gļeba Panteļejeva, Gintera Krumholca un Miķeļa Fišera darbi.