Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas māksla 1780–1915

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas pastāvīgā ekspozīcija parāda muzeja krājuma bagātību un savdabību, kā arī nacionālās mākslas izcilākos sasniegumus gadsimtu griezumā.

Ekspozīcijā uzsvērtas nozīmīgākās personības – sava laika ideju un ideālu izteicējas, vai otrādi – opozicionāri ar tiešu vai netiešu attiecīgajam laikmetam raksturīgu uzdrīkstēšanos savās radošajās izpausmēs. Darbu atlase akcentē izcilu mākslinieku augstvērtīgākos darbus, kas veido sava laikmeta zīmes un simbolus. Mākslas darbu kopums vēstī par nacionālās skolas veidošanos, profesionalitātes un kvalitātes kritērijiem, kā arī ataino mākslinieku paaudžu pārmantojamību. Pastāvīgās ekspozīcijas hronoloģiskā virzība sākas ar 3. stāvu, kura mākslas darbi sasaucas ar laiku, kad tapa muzejs (1905. gadu).

Līdz pat 19. gadsimta vidum vietējā mākslas dzīvē noteicošā loma piederēja profesionāļiem, kas bija ieceļojuši no dažādiem Eiropas kultūras centriem. Līdz ar viņiem Vidzemē un Kurzemē ienāca raksturīgie Eiropas mākslas stilu un virzienu iespaidi – akadēmisms, klasicisms, romantisms un bīdermeiers. Mākslas dzīvē dominēja privātais pasūtījums. Ainavu, portretu un kluso dabu gleznojumi kļuva par nozīmīgu vērtību baltvācu pilsonības izglītotākās un turīgākās daļas sadzīvē. Ekspozīcijā izstādīto darbu autoru vidū ir gan no vācu kultūras centriem ieceļojušie, gan Baltijā dzimušie mākslinieki: Johans Lēberehts Eginks, Roberts Konstantīns Švēde un Georgs Vilhelms Timms, Karls Gothards Grass, Johans Heinrihs Baumanis un citi.

19. gadsimta vidū un otrajā pusē, laikā, kad Eiropā vadošais mākslas stils bija reālisms, vietējā mākslas dzīvē ienāca pirmie savrupie profesionālie latviešu mākslinieki. Viņu vidū bija vēsturiskā žanra meistars Kārlis Hūns, pazīstamais ainavists Jūlijs Feders un pirmais profesionālais latviešu portretists Jānis Staņislavs Roze.

19. gadsimta beigās Pēterburgas Mākslas akadēmijā studēja latviešu mākslinieki Janis Rozentāls, Johans Valters, Vilhelms Purvītis un citi, viņi apvienojās pulciņā “Rūķis”, kurā norisinājās apzināta nacionālās mākslas skolas izveide. Jauno mākslinieku darbos parādījās modernākas mākslas iespaidi un ap 1900. gadu līdzās akadēmismam un reālismam, glezniecībā parādās agrīni impresionisma, simbolisma un jūgendstila ierosinājumi.