Eseju cikls:
Vērotāji
No 2023. gada 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.
Rakstnieks Osvalds Zebris astoņiem izstādē pārstāvētajam autoriem – Sandrai Krastiņai, Frančeskai Kirkei, Helēnai Heinrihsonei, Ivaram Poikānam, Andrejam Kalnačam, Uldim Briedim, Ingrīdai Drāzniecei un Aivaram Kļavem – veltījis eseju.
Visas esejas iespējams lasīt muzeja mājaslapā un noklausīties mobilajā lietotnē un Soundcloud kontā. Tās ierunājis aktieris Kaspars Znotiņš. Savukārt, mākslinieks Kristaps Kalns iemūžinājis interviju varoņus fotogrāfijās.
Viņus vieno spēja noredzēt laiku. Nē, tas nenotiek para-normāli, tas nāk dabiski un gluži normāli, pat neizbēgami. Pēc astoņām sarunām – ar Frančesku Kirki, Sandru Krastiņu, Ivaru Poikānu, Ingrīdu Drāznieci, Aivaru Kļavi, Helēnu Heinrihsoni, Andreju Kalnaču un Uldi Briedi – manas aizdomas apstiprinājās: noredzēšanas spējai ir vistiešākais sakars ar intensīvu, drosmīgu un godīgu dzīvošanu.
Vissviens, gleznā, tekstā, fotogrāfijā vai citā metodē, – pilnasinīgi dzīvojot starp sava laika cilvēkiem, sajūtot pārmaiņas cilvēkos, dzimst tēli, kuri tā vai citādi “piepildās”. Jo plašākas pārmaiņas t.s. sabiedrībā taču notiek tad, kad pārmaiņu kūlenis noticis cilvēkos, un šī kūleņa notikšana kādam ir sajūtama, saredzama, nojaušama. Ne visiem. Tiem, kuri dzīvošanu allaž ir ņēmuši nopietni, pa īstam, no sirds. Lai cik pašironiskas, kariķētas, humorpilnas būtu bijušas viņu manifestācijas “tajos laikos” un atmiņu manifestācijas tagad. No sīkiespaidiem sasummējušies, izkristalizējušies tēli un atziņas, kas atkārtojas 80. gadu otrās puses kultūrtelpā.
Māksliniekam Ivaram Poikānam ir darbu cikls “Vērotāji”. Lūk, par viņiem – Atmodas laika vērotājiem –, kā arī par šo pravietisko vērojumu izpausmēm mākslā, fotogrāfijā, publicistikā, runājām ar astoņiem spilgtiem cilvēkiem, kuriem bijusi svarīga loma t.s. “pārmaiņu” laikos un norisēs.
