Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Eseju cikls "Vērotāji":
Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991

No 2023. gada 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.

Rakstnieks Osvalds Zebris veltījis astoņas esejas pārstāvētajam autoriem:

Sandrai Krastiņai "Ir jāmostas",
Frančeskai Kirkei "Pati savā frekvencē",
Helēnai Heinrihsonei "Ir tikai jāglezno un viss",
Ivaram Poikānam "Bet mēs paliekam",
Andrejam Kalnačam "Sadegusī romantiķu paaudze",
Uldim Briedim "Brīvības vāgūža fotogrāfs Briedis",
Ingrīdai Drāzniecei "Lidmašīna uz skrejceļa. Ar viedokli",
Aivaram Kļavim "Jo tumšāki nomodi, jo gaišāki nodomi".

Visas esejas iespējams lasīt muzeja mājaslapā un noklausīties mobilajā lietotnē un Soundcloud kontā. Tās ierunājis aktieris Kaspars Znotiņš. Savukārt, mākslinieks Kristaps Kalns iemūžinājis interviju varoņus fotogrāfijās.

Viņus vieno spēja noredzēt laiku. Nē, tas nenotiek para-normāli, tas nāk dabiski un gluži normāli, pat neizbēgami. Pēc astoņām sarunām – ar Frančesku Kirki, Sandru Krastiņu, Ivaru Poikānu, Ingrīdu Drāznieci, Aivaru Kļavi, Helēnu Heinrihsoni, Andreju Kalnaču un Uldi Briedi – manas aizdomas apstiprinājās: noredzēšanas spējai ir vistiešākais sakars ar intensīvu, drosmīgu un godīgu dzīvošanu.

Vissviens, gleznā, tekstā, fotogrāfijā vai citā metodē, – pilnasinīgi dzīvojot starp sava laika cilvēkiem, sajūtot pārmaiņas cilvēkos, dzimst tēli, kuri tā vai citādi “piepildās”. Jo plašākas pārmaiņas t.s. sabiedrībā taču notiek tad, kad pārmaiņu kūlenis noticis cilvēkos, un šī kūleņa notikšana kādam ir sajūtama, saredzama, nojaušama. Ne visiem. Tiem, kuri dzīvošanu allaž ir ņēmuši nopietni, pa īstam, no sirds. Lai cik pašironiskas, kariķētas, humorpilnas būtu bijušas viņu manifestācijas “tajos laikos” un atmiņu manifestācijas tagad. No sīkiespaidiem sasummējušies, izkristalizējušies tēli un atziņas, kas atkārtojas 80. gadu otrās puses kultūrtelpā.

Māksliniekam Ivaram Poikānam ir darbu cikls “Vērotāji”. Lūk, par viņiem – Atmodas laika vērotājiem –, kā arī par šo pravietisko vērojumu izpausmēm mākslā, fotogrāfijā, publicistikā, runājām ar astoņiem spilgtiem cilvēkiem, kuriem bijusi svarīga loma t.s. “pārmaiņu” laikos un norisēs.


Osvalds Zebris. Astoņi vērotāji



Aivars Kļavis. Jo tumšāki nomodi, jo gaišāki nodomi



Andrejs Kalnačs.
Sadegusī romantiķu paaudze



Frančeska Kirke.
Pati savā frekvencē



Helēna Heinrihsone.
Ir tikai jāglezno un viss



Ingrīda Drāzniece.
Lidmašīna uz skrejceļa. Ar viedokli



Ivars Poikāns.
Bet mēs paliekam



Sandra Krastiņa.
Ir jāmostas



Uldis Briedis.
Brīvības vāgūža fotogrāfs Briedis

Eseju cikls "Vērotāji":
Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991

Mērķauditorija

Jaunieši, pieaugušie, seniori

Norises valoda

Latviešu

Projekta galvenais atbalstītājs

Ellex

Projekta ideja

Fox Consulting

Jaunumu vēstkopa

Iknedēļas mākslas muzeju jaunumu saņemšana e-pastā

Norises vieta muzejā

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
2. stāva kreisā spārna zālēs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīgā

Mērķauditorija

Jaunieši, pieaugušie, seniori

Norises valoda

Latviešu

Projekta galvenais atbalstītājs

Ellex

Projekta ideja

Fox Consulting

Jaunumu vēstkopa

Iknedēļas mākslas muzeju jaunumu saņemšana e-pastā

Norises vieta muzejā

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
2. stāva kreisā spārna zālēs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīgā