Par feminismu. Jana Kukaine, mākslas kritiķe, kultūras teorētiķe

1999. gadā nāca klajā ievērojamās mākslas vēsturnieces Grizeldas Pollokas monogrāfija “Kanona diferencēšana. Feministiskā vēlme un mākslas vēstures rakstīšana”. Grāmatas mērķis bija nostiprināt atšķirīgus skatījumus uz Rietumu mākslas vēsturi, atkāpjoties no pieņēmuma par universālām un pārvēsturiskām mākslas vērtībām, kurām pievēršas vīrieši-ģēniji. Feministiskā vēlme mākslas pētniecībā piešķir sievietēm rīcībspēju, izceļ sieviešu atjautību un drosmi, kā arī meklē iedvesmojošas varones un krāj stāstus, kas sievietēm sagādā baudu. Feministiskie skatījumi mākslas vēsturē nenozīmē klasiskās mākslas vēstures atcelšanu, bet tās dažādošanu un papildināšanu, atklājot pretrunas, uzdodot neērtus jautājumus un uzklausot līdz šim marginalizētas balsis.

Viena no Pollokas grāmatas nodaļām veltīta 17. gadsimta itāļu gleznotājai Artemīzijai Džentileski un viņas interpretācijai par Judīti un Holofernu. Polloka norāda, ka stāsta izplatītajā versijā tiek uzsvērta notikuma seksuālā dimensija, kas ilustrē sievišķās pievilcības postošo ietekmi uz vīriešiem. Arī latviešu valodas vārdnīcā “Tēzaurs” Judīte tiek raksturota kā skaista valdzinātāja. Šāds uzsvars ne tikai atkārto, ka sievietes daile un seksualitāte apdraud vīrieti un tāpēc tā jākontrolē, bet arī atgādina, cik bīstamas kļūst sievietes varas pozīcijās. Viņas grauj esošo lietu kārtību, rada jucekli un nemieru.

Taču Holofernu nogalina nevis sekss, bet politika. Stāstā ir skaidri pateikts, ka slepkavības iemesls nav personisks vai psihoanalītisks. Judīte ir atraitne, kura, riskējot ar savu dzīvību, ielavās ienaidnieka apmetnē, lai nogalinātu karavadoni un atbrīvotu savu tautu. Viņas motīvi ir altruistiski. Judītei palīdz viņas kalpone Abra. Atšķirībā no Karavadžo interpretācijas, kurā kalpone attēlota kā vecenīte, kas ziņkāri noraugās Judītes rīcībā, Džentileski viņas abas padara par līdzvērtīgām sabiedrotajām, atceļot starp sievietēm pastāvošo hierarhiju un uzsverot viņu solidaritāti.

Ievas Iltneres darbs “Snieg!” ir laikmetīga Judītes un Holoferna stāsta interpretācija. Gleznas feministiskā vēlme turpina izkopt Džentileski pieteikto skatījumu uz sievieti kā vēstures virzītāju, ierastās lietu kārtības apšaubītāju un savas tautas atbrīvotāju, šoreiz – Atmodas laika kontekstā. Tomēr Holoferna nocirstā galva simbolizē arī Iltneres paaudzes mākslinieču vēlmi pašām pēc savas neatkarības un redzamības, iezīmē jaunu tematisko izvērsumu un izteiksmes līdzekļu meklējumus, sašūpojot Latvijas mākslas ainā iedibinātās hierarhijas. Glezna uzdod neērto jautājumu par sieviešu vietu Latvijas mākslas kanonā, kā arī atgādina par mūsdienās pastāvošajiem dzimtē balstītajiem ierobežojumiem, kas sieviešu politiskos motīvus tiecas tulkot kā privātas intereses izpausmes, bet rīcībspēju saprot vien kā spēju savaldzināt.

Par ekspozīciju

Ekspozīcija, kas kopš 2023. gada 3. februāra skatāma Mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs, vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.

Par audio maršrutu

Audio maršrutā apmeklētājiem ir iespēja noklausīties astoņus komentārus par izstādes mākslas darbos skartajām tēmām. Šīs pārdomas pievēršas gan Atmodas laika reālijām – rindām, tautas manifestācijām, Interfrontei un Berlīnes mūrim, gan arī joprojām aktuālām parādībām – feminismam, atkritumiem, pieminekļiem un televīzijai. Komentāru autori ir vēsturnieki Gustavs Stenga un Edgars Engīzers, feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna, mākslas kuratore Solvita Krese, bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins un vides aktīviste Maija Krastiņa. Katrs no viņiem ir savas jomas speciālists, kas aplūko tēmu no individuāla – gan subjektīvi emocionāla, gan akadēmiski pētnieciska – skatupunkta. Šis materiāls ļauj plašāk iepazīties ar tā laika kontekstu, kā arī paraudzīties uz Atmodas perioda aktualitātēm šodienas acīm.

Audio komentārus ierunājuši ekspozīcijas kuratores Līna Birzaka-Priekule un Agnese Zviedre, kā arī aktieris Ritvars Toms Logins. Muzikālā noformējuma autore – Grieta Sīpola.

Audiogids tapis, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.

Mobilais ceļvedis kā atsevišķa sadaļa ir pieejams LNMM mobilajā lietotnē “Mākslas muzejs” latviešu un angļu valodās. Apmeklētāji aicināti bez maksas lejupielādēt mobilo lietotni savos viedtālruņos. Audiogida izmantošanai ekspozīcijā nepieciešams savs mobilais tālrunis un austiņas, taču šos stāstus var klausīties arī jebkurā citā vietā, kur nodrošināts interneta pieslēgums.