Par Interfronti. Edgars Engīzers, vēsturnieks

Interfrontes izveide nav atraujama no cīņas par un pret reformām, ko Padomju Savienībā aizsāka Mihails Gorbačovs. Neilgi pēc tam, kad 1988. gada oktobrī Latvijā tika izveidota masu kustība Padomju Savienības reformu jeb Perestroikas atbalstam – Latvijas Tautas fronte, Latvijas PSR sāka organizēties arī demokrātisko reformu pretinieki – Darbaļaužu Internacionālā fronte, kas uz savu dibināšanas kongresu sanāca nākamā – 1989. gada – 7. janvārī. Līdzīgas Perestroikai pretstāvošas kustības tapa arī citur Padomju Savienībā.

Ekonomikas plānošanas problēmu risināšanai Padomju Savienībā bija nepieciešams veikt plašas kadru izmaiņas. Lai samazinātu konservatīvo komunistu pretestību šīm reformām, tika pieļauta un pat veicināta valsts pārvaldes sistēmas kritika, kas ātri vien izgāja ārpus tautsaimniecības jautājumu rāmjiem un aptvēra arī kultūras, mākslas, sabiedriskos un politiskos procesus. Interfrontē apvienojās tie, kas bija pret Gorbačova reformām, liberalizāciju, demokratizāciju, atklātību un Latvijas neatkarību no PSRS, kā arī iestājās par komunistiskās partijas diktatūras saglabāšanu.

Interfronte savu darbību izvērsa gan masu demonstrāciju un mītiņu organizēšanā, propagandas izdevumu izdošanā un piedaloties vēlēšanās, gan arī tieši vēršoties pie PSRS amatpersonām ar prasību pārtraukt Latvijas neatkarības atgūšanas centienus. Kā vienu no politiskās darbības instrumentiem Interfronte centās izmantot starpetnisko attiecību saasināšanu un aktīvi iesaistījās pret latviešu valodu un kultūru stiprinošiem lēmumiem. Lielu daļu Interfrontes atbalstītāju veidoja Vissavienības nozīmes uzņēmumu strādnieki, kuri Latvijā bija ieradušies pēc padomju okupācijas, kā arī pārvaldes aparāta darbinieki un Padomju armijas karavīri. Starp spilgtākajiem Interfrontes līderiem minami Viktors Alksnis, Alfrēds Rubiks un Tatjana Ždanoka.

Interfrontes organizētās demonstrācijas pulcēja vairākus tūkstošus cilvēku, reizēm pat vairāk nekā desmit tūkstošus, tomēr šie mītiņi sevī iemiesoja daudz lielāku draudu, jo liela daļa no Interfrontes atbalstītājiem bija Padomju armijas esošās vai bijušās militārpersonas, bet Padomju armijas zvērīgās izrēķināšanās ar demokrātijas un neatkarības aizstāvjiem citur Padomju Savienībā bija visiem labi zināmas.

Pēc deklarācijas par Latvijas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas 1990. gada 4. maijā dažādas pret Latvijas neatkarību vērstās organizācijas – Interfronte, Augstākās Padomes frakcija “Līdztiesība”, Baltijas Karavīru savienība un citas – apvienojās kopējā struktūrā. Politiskajai situācijai saasinoties, 1990. gada beigās tā izveidoja Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju, kas 1991. gada janvāra Barikāžu laikā nesekmīgi centās sagrābt valsts varu Latvijā. Interfronte aktīvi atbalstīja arī Gorbačova pretinieku un varas centralizācijas atbalstītāju valsts apvērsuma mēģinājumu Padomju Savienībā – 1991. gada augusta puču.

Pēc puča izgāšanās un Latvijas neatkarības pilnīgas atjaunošanas 1991. gada 21. augustā Interfrontes darbība tika izbeigta.

Par ekspozīciju

Ekspozīcija, kas kopš 2023. gada 3. februāra skatāma Mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs, vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.

Par audio maršrutu

Audio maršrutā apmeklētājiem ir iespēja noklausīties astoņus komentārus par izstādes mākslas darbos skartajām tēmām. Šīs pārdomas pievēršas gan Atmodas laika reālijām – rindām, tautas manifestācijām, Interfrontei un Berlīnes mūrim, gan arī joprojām aktuālām parādībām – feminismam, atkritumiem, pieminekļiem un televīzijai. Komentāru autori ir vēsturnieki Gustavs Stenga un Edgars Engīzers, feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna, mākslas kuratore Solvita Krese, bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins un vides aktīviste Maija Krastiņa. Katrs no viņiem ir savas jomas speciālists, kas aplūko tēmu no individuāla – gan subjektīvi emocionāla, gan akadēmiski pētnieciska – skatupunkta. Šis materiāls ļauj plašāk iepazīties ar tā laika kontekstu, kā arī paraudzīties uz Atmodas perioda aktualitātēm šodienas acīm.

Audio komentārus ierunājuši ekspozīcijas kuratores Līna Birzaka-Priekule un Agnese Zviedre, kā arī aktieris Ritvars Toms Logins. Muzikālā noformējuma autore – Grieta Sīpola.

Audiogids tapis, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.

Mobilais ceļvedis kā atsevišķa sadaļa ir pieejams LNMM mobilajā lietotnē “Mākslas muzejs” latviešu un angļu valodās. Apmeklētāji aicināti bez maksas lejupielādēt mobilo lietotni savos viedtālruņos. Audiogida izmantošanai ekspozīcijā nepieciešams savs mobilais tālrunis un austiņas, taču šos stāstus var klausīties arī jebkurā citā vietā, kur nodrošināts interneta pieslēgums.