Izstādes teksti vieglajā valodā

“Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023”

Pasaules muzejos pēdējos 10 gados lielu uzmanību pievērš sievietēm māksliniecēm.

Iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē sievietes piemin ļoti reti.

Tāpēc 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķe Linda Nohlina aicina pārskatīt mākslas vēsturi.

Kāpēc tajā vairāk izceļ vīriešus māksliniekus?

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā dažādas izstādes notiek jau 120 gadus.

Šajos gados sieviešu mākslinieču izstāžu bija 5 reizes mazāk nekā vīriešu mākslinieku izstāžu.

Feminisms kritizē pārāk lielu vīriešu mākslinieku izcelšanu mākslas vēsturē.

Feminisms aizstāv sieviešu tiesības visās dzīves jomās.

Feminisma kustība sākās ar cīņu par pašām vienkāršākajām tiesībām.

No 20. gadsimta 60. gadiem feminisma kustība kļuva plašāka.

Par sieviešu tiesībām sāka runāt filozofi un citu zinātņu jomu pētnieki.

2017. gadā feminisma kustība kļuva vēl aktīvāka.

Šajā laikā feminisms pievērsa uzmanību seksuālajai vardarbībai.

Par sieviešu tiesībām vairāk sāka runāt arī politikā, ekonomikā un sociālajā jomā.

Latvija ilgu laiku bija daļa no Padomju Savienības.

Latvijas 20. gadsimta māksla rādīja sievietes ikdienu bez problēmām.

Mākslinieces vēl nedomāja par feminismu.

Latvijas iedzīvotājiem nebija iespējas brīvi tikties un runāt ar cilvēkiem ārpus Padomju Savienības.

Tas traucēja izprast feminismu.

Padomju laikā sievietes audzināja par varonēm.

Sievietēm pašām bija jātiek galā ar visām grūtībām.

Izstādes nosaukums ir “Tikai neraudi!”.

Nosaukums atgādina par padomju laika aizliegumu rādīt savas jūtas un izteikt viedokli.

Izstādes organizatori vēlas mazināt aizspriedumus pret feminismu.

Izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone

Izstādes tematiskā sadaļa
«Mātišķība»

Lielākā daļa sieviešu kļūst par mātēm.

Tāpēc mātišķība ir svarīga jautājumos par sieviešu vienlīdzību un tiesībām.

Feminisms pēta arī mātišķību.

Mātišķību mākslas darbos bieži ataino ar sievietes ķermeni.

Mākslas darbi rāda grūtības bērna gaidīšanas laikā, dzemdībās, bērna aprūpē.

Mākslas darbos redzamas sieviešu jūtas un domas.

Mātes pret saviem bērniem jūt ne tikai mīlestību.

Tā var būt nedrošība, rūpes, atbildība.

Dažreiz tās var būt arī dusmas, izmisums un depresija.

Izstādes tematiskā sadaļa
«Sieviešu darbi»

Cilvēki bieži domā, ka sievietei mājās jādara visi darbi.

Mājas tīrīšanu, ēdiena gatavošanu, bērnu aprūpi daudzi uzskata par sieviešu pienākumiem.

Sabiedrībā šādus darbus nevērtē augstu.

Sievietes bieži arī strādā darbos, ko sabiedrībā vērtē zemāk.

Piemēram, sievietes ir medmāsas un skolotājas.

Feminisms nosoda sieviešu nevienlīdzību darbā.

Nevienlīdzība darbā rada ekonomisko nevienlīdzību.

Sievietes saņem zemāku darba algu nekā vīrieši.

Attīstītās pasaules valstīs sievietes vēlējās dalīt mājas darbus ar vīriešiem.

Padomju laikā Latvijā sievietes strādāja darbā un darīja visus darbus mājās.

Padomju vara sievieti audzināja par varoni.

Sievietei vajadzēja izdarīt visu un nesūdzēties.

Tas veidoja nepareizu izpratni par sieviešu un vīriešu vienlīdzību.

Izstādes tematiskā sadaļa
«Sieviešu ģenealoģija»

Rakstniece Virdžīnija Vulfa kādreiz rakstīja, ka sievietes rakstot domā par citām sievietēm savā dzimtā.

Sievietes savā dzimtā ir, piemēram, māte, vecmāte un senākas dzimtas sievietes.

Šos sieviešu radurakstus sauc par sieviešu ģenealoģiju.

Sievietes domāšanu jau no dzimšanas ietekmē citas dzimtas sievietes.

Zinātnieki daudz pēta saistību starp vienas dzimtas sievietēm.

Attiecības starp māti un meitu ir sarežģītas.

Meitas bieži atkārto savas mātes uzvedību.

Meitas atkārto bērnībā pieredzēto.

To nosaka ieradumi un pieķeršanās mātei.

Izstādes tematiskā sadaļa
«Reproduktīvās tiesības un ķermenis»

Feminisms aizstāv sievietes iespēju izvēlēties, ko darīt ar savu ķermeni.

Tās ir sievietes reproduktīvās tiesības.

Sievietes var lemt par savu seksuālo un intīmo dzīvi.

Sievietes var izvēlēties radīt vai neradīt bērnus.

Sievietes var izvēlēties turpināt vai pārtraukt grūtniecību.

Ne visas sievietes grib un var kļūt par mātēm.

Šo izvēli nosaka daudzi apstākļi.

Izstādes tematiskā sadaļa
«Konstruētās sievišķības»

Sabiedrībā ir dažādi nepareizi uzskati par sievietēm.

Feminisms nosoda šādus uzskatus.

1968. gadā Amerikā notika konkurss “Miss Pasaule”.

Konkursā uzsvēra sievietes vajadzību būt skaistai vīriešu dēļ.

Sieviešu gudrības vietā konkursā vērtēja tikai viņu skaistumu.

Feminisms nepiekrita šādai attieksmei.

Tāpēc šajā laikā feminisma kustība kļuva aktīvāka.

Varones no reklāmām un Holivudas filmām nosaka, kādai jābūt skaistai sievietei.

Reklāmu un filmu varones kustas, runā, ģērbjas un uzvedas noteiktā veidā.

Sievietes grib būt līdzīgas šīm varonēm.

Tādēļ sievietes tērē daudz laika un spēka.

Feminisms nosoda šādu mākslīgi radītu sievietes tēlu.

Izstādes tematiskā sadaļa
«Ekofeminisms»

Ekofeminisma kustība radās pagājušā gadsimta 70. gados.

To ietekmēja ekoloģiskā kustība.

Ekoloģiskā kustība iestājas par vides aizsardzību.

Ekofeminisms domā par sievietes, dabas un ekonomikas saistību.

Ekofeminisms nosoda cilvēka pārākumu pār dabu.

Ekofeminisms nosoda arī vīriešu pārākumu pār sievietēm.

Ekofeminisms vaino vīriešu sabiedrību vides problēmās.

Vīriešu sabiedrība nedomā par vidi.

Vīriešu sabiedrība vēlas tikai nopelnīt daudz naudas.

Ekofeminisms aizstāv sievietes, vides aizsardzību, vienotību.

Ekofeminismam ir dažādi virzieni.

Izstādes tematiskā sadaļa
«Feminisms un mitoloģija»

Feministes pēta arī ļoti senus laikus.

Senos laikos cilvēki pielūdza sieviešu dievības.

Seno laiku mīti stāsta par sievieti, dzimumu un seksualitāti.

Mīti palīdz izprast sievietes problēmas.

Psihiatrs Karls Gustavs Jungs pētīja seno dieviešu tēlus.

Tas viņam palīdzēja saprast sievietes būtību.

Pēc šiem pētījumiem pētnieki izveidoja Junga Dievietes feminismu.

Junga Dievietes feminismā pētnieki meklē dieviešu īpašības mūsdienu sievietēs.

Latviešu kultūras tradīcijas balstās pagāniskos ticējumos.

Tos pēta mūsdienu feminisms.

Raganu rituāli, buršana, tautas medicīna parāda sievietes īpašās spējas.

Izstādes tematiskā sadaļa
«Sava istaba»

Rakstniece un feministe Virdžīnija Vulfa kādreiz rakstīja par sievietes dzīvi.

Viņa daudz domāja un rakstīja par cilvēka brīvību un mākslu.

Cilvēka brīvība ir atkarīga no materiālām lietām.

Bet māksla ir atkarīga no cilvēka brīvības.

Virdžīnija Vulfa uzrakstīja darbu “Sava istaba”.

Šajā darbā rakstniece stāstīja par sievietes ikdienas dzīvi.

Sieviešu dzīvi vairākus gadsimtus noteica vīrieši.

Sieviešu dzīves apstākļi bieži bija slikti.

Tāpēc sievietes nevarēja kļūt par labām rakstniecēm.

Rakstniecēm vajag naudu un savu istabu.

Tad var kļūt par labu rakstnieci.

Cilvēka brīvība ļauj radīt izcilus literatūras darbus.