Ekspozīcijas anotācija vieglajā valodā

“Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”


Latvijas mūsdienu māksla nostiprinājās laikā no 1985. līdz 1991. gadam.

Tas sakrita ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanas laiku.

Šo laiku vēsturē sauc par Atmodu.

Māksla bija svarīga Atmodas daļa.

Mākslinieki ar saviem darbiem varēja veicināt pārmaiņas sabiedrībā.

Pretošanās varai un uzdrīkstēšanās Atmodas laikā bija ļoti svarīgas.


Izstādes nosaukums ir “Mūra nojaukšana”.

Tā sauc arī mākslinieka Kristapa Ģelža videoinstalāciju.

Mūris ir simbols robežai, kas 40 gadus dalīja Eiropu austrumu un rietumu pasaulē.

Rietumu pasaulē cilvēki varēja dzīvot un izteikt savas domas brīvi.

Austrumu pasaulē padomju vara neļāva cilvēkiem brīvi izteikt savas domas.


Izstādes darbi rāda mākslinieku kritisko attieksmi pret padomju varu.

Mākslinieki parāda sava laika pretrunas ar zīmīgiem simboliem, tekstiem un sižetiem.

Piemēram, ar mītu par dievietes Eiropas nolaupīšanu.


Citos darbos mākslinieki savas domas parāda tieši.

Piemēram, attēlojot dzīves īstenību un īsto Latvijas vēsturi.


Līdzīgas tēmas un darbi mākslā parādījās jau 60. gados.


Atmodas laikā parādās jauna veida mākslas darbi.

Piemēram, ļoti lielas gleznas un kustīgi attēli ar skaņu.

Mākslinieki maina padomju laiku simbolu un saukļu nozīmi.

Tā viņi aicina uz pārmaiņām.


Šajā laikā Latvijā nostiprinās jauni mākslas virzieni.

Piemēram, neoekspresionisms un konceptuālisms.

Neoekspresionisma darbi ir lieli un koši.

Tie attēlo lielas un neparastas figūras.

Šie darbi rada sajūtu par drīzu padomju varas sabrukumu.


Konceptuālisma darbos mākslinieki komentē padomju dzīvi.

Arī šajos darbos ir daudz padomju varas simbolu un zīmju.


Latviešu mākslinieku darbus labi novērtē Rietumu pasaulē.

Tur viņi kopā ar citiem māksliniekiem un izstāžu organizētājiem rīko izstādes.


Krievijas karš Ukrainā apdraud visu pasauli.

Tāpēc Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar izstādi “Mūru nojaukšana” atgādina cilvēkiem par pretošanās un uzdrīkstēšanās spēku.

Šīs vērtības Atmodas laikā ļāva Latvijai atgriezties demokrātiskā Eiropā.

Šodien mums tā ir jāsargā.