Izstādi “Imanta Lancmaņa māksla”, kura no pērnā gada 12. novembra līdz šā gada 26. februārim norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1), apmeklēja 67 940 skatītāji.

“Imants Lancmanis kādā intervijā ieminējās, ka agrā jaunībā viņš vēlējies kļūt par kinorežisoru. Varonis. Notikums. Laiks. Tie ir atslēgas vārdi, kas raksturo kino tapšanas pieturas punktus. Šos jēdzienus varētu pavisam noteikti attiecināt uz Imanta Lancmaņa mākslu – glezniecību, grāmatu rakstīšanu, Rundāles pils izveidi, heraldikas pētniecību, lekcijām utt. Viņa gleznas ir kā sastinguši vizuāli kadrējumi gan no vēsturiskajām filmām, gan dokumentālā kino, gan zinātniskās fantastikas kino lentēm. Kāpēc gan šāds salīdzinājums? Atbilde sazarojas nebeidzamu skaidrojumu lokos, bet īsumā tā ir brīvības sajūta pāri visam. Tā ir sarežģīta, daudzslāņaina un neierakstās šodienas ierastajā vēstījuma amplitūdā. Šī brīvības sajūta ar ceļojumiem vēsturē, pašā cilvēkā un arī nākotnes vīzijās ļoti daudz pasaka par mums pašiem,” uzskata projekta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.

Izstādi papildināja plaša un daudzveidīga izglītības programma, aicinot apmeklētājus vairāk uzzināt par izcilā latviešu mākslinieka daiļradi. Projekta sakarā tika izveidotas jaunas radošās aktivitātes – četru zīmēšanas darbnīcu cikls “Hiperreālisms”, “Skolotājs Lancmanis”, ekspozīcijas tēmām pielāgotas zīmēšanas nodarbības “Es un māksla”, “Brī-num-zemes”, kas pulcēja vairākus simtus dalībnieku. Izstādes pavadošie pasākumi – “Sarunas muzejā”, “Senioru rīti muzejā” un lekcijas – piesaistīja vairāk nekā 500 apmeklētāju. 3,5 mēnešu laikā novadītas 50 grupu un atvērtās ekskursijas dažādām auditorijām ar apmēram 2000 dalībniekiem.

Savu individuālo rokrakstu Imants Lancmanis izkopis kopš 1966. gada, iemiesojot personīgu pasaules redzējumu visos klasiskajos glezniecības žanros. Izpratne par vecmeistaru mantojumu, dabas studijas un dzīvā iztēle ir vienlīdz ietekmējušas viņa darbu tēlveidi, ko pats mākslinieks apzīmē kā konceptuālo romantismu. Plašajā retrospekcijā apmeklētāji varēja iepazīties ar Imanta Lancmaņa kamerstila klusajām dabām, ainavām, portretiem un figurālajām kompozīcijām, kas tapušas laikposmā no 1958. gada līdz pat šai dienai. Vairāki gleznu cikli tika parādīti pirmo reizi. Atsevišķas ekspozīcijas sadaļas atklāja citas mākslinieka radošā darba šķautnes un sniedza ieskatu gleznu tapšanas etapos – fotogrāfijās, skicēs, kartonos.

Atbilstoši projekta konceptam izstādes izskaņā – 17. februārī – muzejā notika Imanta Lancmaņa jaunradīto mākslas darbu svinīga atklāšana. Ekspozīciju uz 10 dienām simboliski papildināja divas gleznas no cikla “Nāves deja” – “Strēļu nāvessoda priekšvakars: cars Pēteris I pārdomās pie pilsētas mūra 1698. gada 20. oktobrī (Nāves deja III)” un “Strēļu nāvessoda nakts: cara Pētera I sliktais sapnis par 1698. gada 21. oktobri (Nāves deja IV)”. Prezentācijas pasākumu klātienē vēroja vairāk nekā 100 skatītāju.

Imants Lancmanis stāsta: “Izstāde bija ļoti svarīgs pagrieziena punkts manā kā mākslinieka dzīvē, kas ar pārtraukumiem un šķēršļiem bija ritējusi paralēli citiem man lemtajiem uzdevumiem un citām dzīvēm. Kopā saliktais un ieraudzītais man deva milzu gandarījumu, galvenokārt tāpēc, ka redzēju tik dzīvu skatītāju atsaucību un gatavību iedziļināties manās domās, vērojumos, atziņās un aizrautībās. LNMM pienākas bezgala liels paldies par lielisko darbu izstādes sagatavošanā un ideālā noformēšanā. Kā skaists, dzīvesprieku apliecinošs simbols bija Rīgas Baleta skolas jauno balerīnu burvīgā deja izstādes slēgšanas brīdī. Tā meta tiltu no pēdējās, drūmās darbu grupas “Nāves deja” uz līksmē un grācijā lidojošu “Dzīves deju””.

Izstādes labākai iepazīšanai tapa audiogids, kas palīdzēja apmeklētājiem atklāt dažādas būtiskas un saistošas detaļas gan par Imanta Lancmaņa radošo darbību, gan konkrētiem audekliem. Klausoties paša gleznotāja stāstījumā, varēja uzzināt par mākslas darbu tapšanas procesu un tajos redzamajām tēmām, dzirdēt atmiņu stāstus, kā arī izsmeļošus aprakstus par mākslinieka iedvesmas avotiem un gleznu modeļiem.

Visu projekta laiku Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kasē bija iespējams iegādāties izstādes “Imanta Lancmaņa māksla” drukāto ceļvedi latviešu un angļu valodā, kurā apkopoti Imanta Lancmaņa teksti par katru no 10 ekspozīcijas sadaļām, akcentējot raksturīgākās autora daiļrades iezīmes un tēmu lokus. Izstādes norises periodā tika pārdoti vairāk nekā 1000 ceļveža eksemplāru. Savukārt skolēniem tika sagatavots speciāls izziņas, pētīšanas un salīdzināšanas aktivitāšu materiāls.

Jau drīzumā daļa Rīgā redzēto mākslas darbu dosies tālāk uz Valmieras muzeju, kur no 31. marta līdz 31. maijam norisināsies Imanta Lancmaņa nākamā personālizstāde.

Sadarbības partneri:
Latvijas Televīzija, JCDecaux

Izstādes kuratore:
Helēna Demakova, mākslas zinātniece

Projekta vadītāja:
Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece,
Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 716 101,
E:

Izstādes mākslinieks:
Ojārs Pētersons, mākslinieks,
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors

Grafiskais dizains:
Eltons Kūns / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs