Purvīša balva

Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 EUR (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Muzeja patrons

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu. Par muzeja patronu 2008. gada 9. janvārī, parakstot nodomu protokolu par sadarbību Purvīša balvas dibināšanā un organizēšanā un tādējādi apņemoties nākamos desmit gadus finansiāli atbalstīt balvas piešķiršanas procesu, kļuvusi SIA “Alfor”, kas jau agrāk atbalstījusi atsevišķus laikmetīgās vizuālās mākslas pasākumus. 2016. gada 29. jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, muzeja patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Janis Zuzāns un SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”” valdes locekle Daiga Rudzāte parakstīja nodomu protokolu, liekot pamatu Purvīša balvas tradīcijas turpināšanai līdz 2026. gadam.

SIA “Alfor” valdes locekļa Jāņa Zuzāna veikums un interese laikmetīgās mākslas norisēs ir novērtēta, viņam kļūstot par Tate Modern muzeja (Lielbritānija) Krievijas un Austrumeiropas Iepirkumu komitejas biedru. Iepirkumu komiteja seko līdzi laikmetīgās mākslas tendencēm un attīstībai un iesaka iegādei mākslas darbus, kas labi raksturo konkrētā laika vēsturisko naratīvu. Jāpiebilst, ka šajā komitejā jaunus biedrus uzņem tikai ar rekomendāciju.

Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”” un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Purvīša balva 2023

Balvas kandidātu darbu izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs skatāma no 2023. gada 1. aprīļa līdz 11. jūnijam. Iegūstot starptautiskas žūrijas visaugstāko novērtējumu, 26. maijā astoto Purvīša balvu saņēma māksliniece Ance Eikena, kurai tika piešķirta arī skatītāju simpātiju balva no vadošā ziņu medija “Delfi”.

Purvīša balvas 2023 kandidāti

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa noslēgusi divus gadus ilgu darba posmu un, izvērtējot visus fināla atlasei nominētos 21 māksliniekus / mākslinieku grupas, kuru radošais sniegums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, nosaukusi šādus Purvīša balvas 2023 kandidātus: Evelīna Deičmane, Ance Eikena, Kristaps Epners, Daiga Grantiņa, Darja Meļņikova, Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs.

Purvīša balvas laureāti

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”. Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.

Eksperti 2023.–2024. gadā

Darbu no 2023. gada janvāra ir sākusi jauna ekspertu darba grupa. Tās sastāvā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe, mākslas kolekcionārs, kurators, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

Žūrija

Izvērtējot visus divu gadu laikā fināla atlasei nominētos māksliniekus / mākslinieku grupas, neatkarīgo ekspertu darba grupa izvirza nākamās Purvīša balvas kandidātus. Fināla pretendentu darbi tiek eksponēti kopējā izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, un tos izvērtē žūrija. Lai gūtu objektīvu viedokli no malas, kā arī veicinātu Latvijas mākslas atpazīstamību ārvalstīs, žūrijā pieaicināti starptautiski atzīti eksperti no ārzemēm.

Žūrija 2023

Purvīša balvas 2023 laureātu izvēlējās starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce; muzeja un Purvīša balvas patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns; mākslas teorētiķis un kurators, Nationalgalerie – 17 Berlīnes muzeju apvienības direktors (2008–2020) Udo Kitelmans (Udo Kittelmann); kurators un mākslas kritiķis, KW Laikmetīgās mākslas institūta (Berlīne) direktors Krists Greitheisens (Krist Gruijthuijsen); Prāgas Kunsthalles direktore Ivana Gosena (Ivana Goossen); galerists, Galerie Nagel Draxler līdzīpašnieks Kristiāns Nāgels (Christian Nagel); Vartai galerijas radošā direktore Laura Rutkute.

Balva par mūža ieguldījumu mākslā

2019. gadā tika ieviesta jauna apbalvojuma kategorija – balva par mūža ieguldījumu mākslā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem Purvīša balvas organizācijas komiteja. Balvas finansiālais apjoms ir 10 000 EUR (neieskaitot nodokļus).

2019. gadā balva par mūža ieguldījumu mākslā tika pasniegta gleznotājai Džemmai Skulmei.

2021. gadā balvu par mūža ieguldījumu mākslā saņēmusi Maija Tabaka – par uzticību glezniecībai mūža garumā un figurālās glezniecības gara uzturēšanu Latvijas mākslā.

2023. gadā balva par mūža ieguldījumu mākslā tika piešķirta tekstilmāksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei – par mākslinieciskās kvalitātēs augstvērtīgu, spēcīgu un radošas enerģijas piepildītu sniegumu tekstilmākslā vairāk nekā pusgadsimta garumā, eksperimentējot un ļaujoties inovatīviem risinājumiem, tādējādi apliecinot materiāla daudzveidīgās iespējas mākslinieciskās idejas radīšanā sava laika kontekstā.