Tikai neraudi! Tikai neraudi!
15.07.2023. - 15.10.2023.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Tikai neraudi!

No 2023. gada 15. jūlija līdz 15. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde “Tikai neraudi!”.

Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Ideja par sieviešu neesamību iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē un nepieciešamība pārvērtēt uzrakstīto un kanonizēto mākslas vēsturi izskanēja 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķes Lindas Nohlinas (Linda Nochlin) rakstā “Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?” (“Why Have There Been No Great Women Artists?”). Feminisms uzdrošinājās uzsākt kritiskas attiecības ar mūsdienu mākslas pasauli un mākslas vēsturi, kas, marginalizējot sievietes, bija radījusi “vīriešu - ģēniju” mākslas kultu.

Pēc kustības #MeToo uzliesmojuma 2017. gadā feministisks aktīvisms ieguva papildu enerģiju, iedvesmojot feminisma ceturto vilni, kas ne tikai izcēla milzīgo apmēru seksuālās vardarbības problēmu, bet no jauna rosināja sieviešu politisko, ekonomisko un sociālo nostāju. Feminismam – šim ietekmīgajam politiskajam un intelektuālajam spēkam – 20. un 21. gadsimtā ir sava evolūcija, un tas saplūst ar citām aktuālām sociālpolitiskām parādībām. Kopš otrā viļņa 60. gados feminisma joma sazarojusies un ietver sevī kultūrantropoloģijas, filozofijas, psiholoģijas, etnoloģijas, semiotikas, sociālās antropoloģijas, kultūras socioloģijas un mākslas vēstures atziņas.

Latvijā ilgstoša nošķirtība no Rietumu intelektuālās domas bremzējusi feminisma izpratni, kas pie mums kā apzināta akadēmiska disciplīna sākusi veidoties tikai 20. gadsimta beigās. Pētnieces un pētnieki pievēršas sieviešu vēstures studijām, pakāpeniski radot izpratni arī par Austrumeiropas specifiskajiem apstākļiem, kas noteikuši sieviešu apzinātību dzimtes kontekstā. Latvijas mākslā, īpaši pēdējās desmitgadēs, tapuši darbi, kuri kritiski interpretē stereotipus par sievietes vietu un lomu sabiedrībā. Savukārt agrākos gados drīzāk jārunā par sava veida latentu feminismu vai “feminismu bez feministēm”, kad, pievēršoties sieviešu dzīves attēlojumam, mākslinieces to nekonceptualizēja kā plašu un sociāli apspriežamu problemātiku.

Izstāde “Tikai neraudi!” rāda Latvijas mākslu feministiskā interpretācijā, izmanto dzimtes diskursu un iekļaujas sociālā aktīvisma straumē, piedāvājot pašām sievietēm runāt par sevi. Projekta nosaukums ietver aizliegumu paust emocijas un līdz ar to arī viedokli. Tas atgādina un ironizē par padomju okupācijas periodā kultivēto varonīgās padomju sievietes tēlu, kura tiek galā ar jebkurām grūtībām nekurnot. Stiprās sievietes stigma un aplamais padomju sieviešu lepnums par spēju dzīvot smagos apstākļos ir bremzējis kritisku attieksmi pret problēmām un sociālas cīņas garu, un šis psiholoģiskais mantojums ir jūtams vēl šodien.

Sieviešu dzīves problemātika ekspozīcijā atspoguļota plašā izvērsumā vairākās tematiskās grupās, kas attēlo tradicionālo sieviešu darbu, konstruētas sievišķības, mātišķības, reproduktīvo tiesību, sieviešu ģenealoģijas, emociju politikas, attiecību, seksualitātes, radošas brīvības, ekofeminisma un mitoloģijas aspektus.

Izstādē eksponēti turpat 50 Latvijas mākslinieču – Lidijas Auzas, Ilzes Avotiņas, Ievas Balodes, Birutas Baumanes, Lindas Boļšakovas, Elīnas Brasliņas, Māras Brašmanes, Dainas Dagnijas, Birutas Delles, Kristiānas Dimiteres, Lilijas Dineres, Zentas Dzividzinskas, Kristas Dzudzilo, Daces Džeriņas, Laimas Eglītes, Vikas Ekstas, Ievas Epneres, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Rasas Jansones, Kristīnes Keires, Frančeskas Kirkes, Sandras Krastiņas, Ievas Kraules-Kūnas, Maijas Kurševas, Sarmītes Kviesītes, Lienes Mackus, Andas Magones, Sarmītes Māliņas, Anitas Melderes, Ingas Melderes, Katrīnas Neiburgas, Ingrīdas Pičukānes, Monikas Pormales, Līgas Purmales, Intas Rukas, Mētras Saberovas, Skuja Braden (Ingūna Skuja, Melisa Breidena), Olgas Šilovas, Rasas Šulcas, Maijas Tabakas, Diānas Tamanes, Sabīnes Verneres, Evelīnas Vidas-Deičmanes, Hildas Vīkas un Aijas Zariņas – glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, instalāciju un video darbi, kas radīti no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat 2023. gadam.

Izstādes publiskā atklāšana notiks Jaņa Rozentāla laukumā 1 pie muzeja ar Marijas Linartes, Annas Maskavas un Mētras Saberovas performancēm, ko apmeklēt aicināts ikviens interesents.

Teksts: Elita Ansone


Atbalstītāji

Valsts kultūrkapitāla fonds
fonds “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja amerikāņu draugi”

Sadarbības partneri

Latvijas Mākslinieku savienība
Zuzānu kolekcija
privātkolekcionāri

Komanda

Kuratore: Elita Ansone
Projekta asistente: Agnese Zviedre
Izstādes iekārtojums un grafiskā identitāte:
Zane Putniņa, Anna Ceipe
Kolekciju glabātājas: Monta Cimdiņa, Ilze Putniņa,
Astrīda Rogule, Arta Vārpa
Zinātniskā konsultante: Jana Kukaine
Performanču programma: Līna Birzaka-Priekule
Izstādes publiskā programma: Lilita Pudule
Restauratores: Guna Kreislere, Nataļja Kurganova,
Inga Rozefelde, Liene Visendorfa
Projekta tehniskā vadība: Ieva Kalnača
Izstādes skaņa un video: Raitis Upens

Norises vieta

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka /
Lielā izstāžu zāle (-2. stāvā)
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Saistītie pasākumi

Saistītās preses relīzes

Norises laiks 15.07.2023. - 15.10.2023.
Publicēts 11.05.2023.