Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas pastāvīgā ekspozīcija parāda muzeja krājuma bagātību un savdabību, kā arī nacionālās mākslas izcilākos sasniegumus gadsimtu griezumā.

Pirmais pasaules karš latviešu tautai atnesa smagus pārbaudījumus, kuri māksliniekos uzjundīja spēcīgu nacionālās pašapziņas vilni.

Pirmā pasaules kara gados daudzi latviešu mākslinieki nokļuva Krievijā, bet drīz pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma vairums atgriezās Latvijā. Latviešu mākslinieki – Gustavs Klucis, Kārlis Johansons un Aleksandras Drēviņš – izvēlējās palikt Padomju Krievijā un iesaistīties krievu avangarda mākslas veidošanā.

Eiropas mākslas galerija izvietota bijušā Rīgas biržas nama greznākajās telpās ceturtajā stāvā.

Āzijas mākslas galerija izvietota muzeja 3. stāvā un ir mājvieta apjomīgajai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Āzijas mākslas kolekcijai.

Izcilā mākslinieka un domātāja Nikolaja Rēriha (1874–1947) darbu ekspozīcija atrodas muzeja trešajā stāvā. Atsevišķā telpa palīdz skatītājiem iedziļināties Himalaju virsotņu ainavās, ko meistars veidojis ar apbrīnojami dzidru temperas krāsu paleti.

Antīkās mākslas kabinets iekārtots muzeja trešajā stāvā, sniedzot iespēju apmeklētājiem iepazīties ar Senās Grieķijas keramiku, Senās Grieķijas un Romas monētām un antīkajām marmora skulptūrām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Ceturtā stāva bijušā seifa telpā, kas pārveidota par Sudrablietu kabinetu, eksponēti muzeja dārgmetālu kolekcijas priekšmeti, aptverot laika periodu no 17. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam. Tie darināti Krievijas impērijā – tai skaitā Baltijā, un Eiropā.

Senās Ēģiptes kabinets atrodas vienā no trīs lielajiem bijušās biržas ēkas seifiem. Neogotiskajās formās rotātās durvis ir saglabājušas savu sākotnējo veidolu, ļaujot iztēloties laiku, kad tā bija cieši sargājama telpa.

2012. gadā Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA ieguva pastāvīgu, starptautiski atpazīstamu zīmi – pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova darbu “Gondola”.

Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcija.

Septiņu granīta skulptūru ekspozīcija iepazīstina ar 20. gadsimta 2. puses mākslas darbiem, kurus veidojuši tēlnieki Laimonis Blumbergs, Ojārs Feldbergs, Lilija Līce, Ojārs Siliņš, Juris Zihmanis un Zenta Zvāra.

Mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) ir skatāma ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.

No 2023. gada 19. augusta Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA 4. stāvā (Doma laukumā 6, Rīgā) skatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta Beļģijas mākslai.

Ekspozīcijā parādītas 20. gadsimta 60.–90. gados tapušas fotogrāfiju sērijas un atsevišķi fotodarbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kuru autori ir 12 fotogrāfi – Gunārs Binde, Māra Brašmane, Uldis Briedis, Zenta Dzividzinska, Andrejs Grants, Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Valts Kleins, Sarmīte Kviesīte, Aivars Liepiņš, Inta Ruka un Egons Spuris.

Virtuāla iepazīšanās ar tekstila fabriku “Rīgas audums” - vienu no spilgtākajiem zīmoliem Latvijas tekstila industrijā.

Jauna, atvērta tipa ekspozīcija, kas iepazīstina ar Latvijas dizainu no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām, kā arī uzdod jautājumus par dizaina lomu sabiedrībā.

Latvijas dekoratīvā māksla un dizains no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 60. gadiem

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja ekspozīcija stāsta par abu mākslinieku dzīves trim aspektiem: radošo darbību, sabiedrisko dzīvi un ģimeni.